RĪGA, 25. decembris — Sputnik. Latvija apņēmusies arī nākamgad turpināt sniegt atbalstu Ukrainai, tostarp pārvaldes stiprināšanai un cīņai pret korupciju, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Attiecībā uz attīstības sadarbības jomu šajā gadā vairākas aktivitātes tika īstenotas ministrijas budžeta līnijas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" ietvaros, izmantojot 451 400 eiro. 2016. gadā Ukrainas atbalstam tika piešķirts papildus finansējums 141 000 eiro apmērā.
Vairāk nekā 40% no attīstības sadarbības aktivitātēm izmantotā finansējuma partnervalstu atbalstam — 234 314 eiro — investēti Ukrainā.
Nākamajā gadā ministrijas budžeta līnija "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" noteikta 463 813 eiro apmērā.
Ministrijā norādīja, ka Latvijas atbalsts Ukrainai tiks sniegts atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam noteiktajām prioritātēm. Viena no tām ir publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana — cīņa pret korupciju, atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā, kā arī demokrātiskas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā.
Tāpat starp prioritātēm ir atbalsts decentralizācijas procesā un vietējās/reģionālās pārvaldes stiprināšanā, kā arī atbalsts eksportspējas stiprināšanai un ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešanā praksē lauksaimniecības jomā. Arī nākamajā gadā atbalsts Ukrainai tiks turpināts saskaņā ar minētajām prioritātēm.
Attiecībā uz Latvijas dalību civilajās misijās, ĀM informēja, ka kopš 2014.gada Latvijas civilie eksperti piedalās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Speciālajā novērošanas misijā Ukrainā — pašlaik nosūtīti septiņi civilie eksperti. Tāpat Latvija veikusi brīvprātīgās atbalsta iemaksas EDSO Speciālajai novērošanas misijai. Tā 2014. gadā tika veiktas iemaksas 45 000 eiro apmērā, bet 2015. gadā — 52 tūkstošu eiro apmērā.
Kopš 2015. gada Latvija piedalās arī Eiropas Savienības (ES) Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformu atbalstam Ukrainā (EUAM Ukraine). Šobrīd misijā strādā trīs civilie eksperti no Latvijas.
Rietumvalstis 2014.gada februārī atteicās atzīt Krimas pussalas un Sevastopoles iedzīvotāju vidū notikušā referenduma rezultātus, kurā tika pausta vēlme atgriezties Krievijas sastāvā. Pie tam Ukrainas un rietumvalstu valdības atteicās atzīt tautas gribas izpausmi un ieviesa pret reģionu vērstas sankcijas.
Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Krievijas Ārlietu ministrija uzsver, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski nobalsojuši par atgriešanos Krievijas sastāvā saskaņā ar starptautiskajām tiesiskajām normām un ANO Statūtiem.
Ukrainas varas iestādes 2014. gadā sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas Tautas Republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Jaunākie ANO rīcībā esošie dati liecina, ka šajā konfliktā dzīvības zaudējuši vairāk nekā 9 tūkstoši cilvēku.
Ukraina pārmet Krievijai Donbasa kaujinieku atbalstu un Luganskas un Doņeckas Tautas Republikas dēvē par okupētajām teritorijām. Krievijas Ārlietu ministrija uzsver, ka Krievija nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā un neatbalsta kaujiniekus nedz finansiāli, nedz materiāli — kaimiņvalsts nepiegādā pašpasludinātajām republikām ieročus un militāro tehniku un nesūta karavīrus uz karadarbības zonām.
