RĪGA 12. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps svētdien noraidīja Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ziņojumu, kurā secināts, ka Krievijas hakeru iejaukšanās palīdzēja viņam uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās, vēsta aģentūra LETA.
Svētdien pārraidītā intervijā televīzijas kanālam "Fox News" viņš tādu apgalvojumu nodēvēja par smieklīgu.
"Domāju, ka tas ir tikai kārtējais attaisnojums. Es tam neticu," paziņoja Tramps.
Viņš gan uzsvēra, ka neiebilst pret prezidenta Baraka Obamas rīkojumu izvērtēt priekšvēlēšanu kampaņas laikā notikušos kiberuzbrukumus, tomēr uzsvēra, ka "nevajag teikt tikai "Krievija". Ir jāpiemin arī citas valstis vai iespējams citas personas".
Tomēr CIP jaunākajā ziņojumā ar "lielu pārliecību" secinājis, ka Krievija centās ietekmēt 8. novembrī notikušās ASV prezidenta vēlēšanās republikāņu, kuru kandidāts Tramps uzvarēja, interesēs.
Republikāņu pārstāvji sestdien noraidīja slepenā CIP ziņojumā secināto, bet demokrātu līderis Senātā aicināja sākt izmeklēšanu.
"Izlūkošana kļūdās," paziņoja Republikāņu nacionālās komitejas preses pārstāvis Šons Spaisers. "Tā nebija," viņš piebilda.
Laikraksts "New York Times" vēstīja, ka ASV izlūkošanas dienesti ar "lielu pārliecību" secinājuši, ka Krievijas hakeri iekļuva gan Republikāņu nacionālās komitejas, gan Demokrātiskās partijas organizāciju sistēmām, bet publiskoja tikai no demokrātu datorsistēmām iegūto informāciju.
"Tie paši cilvēki apgalvoja, ka Sadamam Huseinam bija masu iznīcināšanas ieroči," — ziņojumu nosodīja Trampa komandas pārstāvji.
Tramps paziņoja, ka vēlēšanas ir pagājušas un "ir pienācis laiks dzīvot tālāk un "Padarīt Ameriku atkal lielisku", kā skanēja viņa priekšvēlēšanu sauklis.
Savukārt ASV senators Čaks Šumers, kurš janvārī varētu kļūt par demokrātu mazākuma līderi, aicināja sākt Kongresa izmeklēšanu par šo jautājumu.
"Washington Post" vēstīja, ka CIP secināja, ka ar Krieviju saistītas personas vietnei "WikiLeaks" piegādājušas hakeru iegūtu informāciju no Demokrātu nacionālās komitejas, Klintones kampaņas vadītāja un citu demokrātiem pietuvinātu personu datoriem.
Pirms vēlēšanām "WikiLeaks" pakāpeniski publiskoja šīs elektroniskā pasta sarakstes, kas kaitēja Klintones kampaņai.
ASV izlūki nevar pierādīt, ka Krievijas amatpersonas noteiktiem cilvēkiem lika sniegt "WikiLeaks" ar demokrātu elektroniskā pasta saraksti, bet "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs ir noliedzis saikni ar Krievijas valdību.
Savukārt pašreizējais demokrātu mazākuma līderis senators Harijs Reids pat apsūdzēja Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju par to, ka viņš "jau ļoti ilgu laiku" zināja, ka Krievijas hakeri uzbrūk republikāņu serveriem. Viņš aicināja sākt izmeklēšanu pret Komiju.
Klintone iepriekš savā zaudējumā ASV prezidenta vēlēšanās vainoja Komiju, apgalvojot, ka izmeklēšanas atsākšana viņas e-pasta lietā pārtraukusi viņas virzību uz uzvaru.
28. oktobrī, nepilnas divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas, Komijs negaidīti informēja Kongresu, ka FIB ir atsācis izmeklēšanu lietā par to, ka Klintone valsts sekretāra amatā lietoja privātu e-pasta serveri, jo ir atrastas jaunas e-pasta vēstules.
Komijs 6. novembrī savā otrajā vēstulē Kongresam paziņoja, ka FIB, izskatot jaunuzietās Klintones e-pasta vēstules, nav atklājis nekādus likumpārkāpumus, tāpēc FIB nav mainījis savu jūlijā pausto ieteikumu neizvirzīt apsūdzības Klintonei.
Iepriekš ASV izlūkošanas dienesti bija paziņojuši par Krievijas hakeru iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, bet nekad iepriekš publiski netika pausts, kura kandidāta interesēs hakeri varētu būt darbojušies.
