RĪGA, 9. decembris – Sputnik. Valsts valodu centra (VVC) direktors Māris Baltiņš intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda, ka valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ieteikums amatpersonām krievvalodīgiem medijiem intervijas sniegt krievu valodā ir nepārdomāts un no valodas politikas viedokļa aplams, informē LETA.
Piekāpšanās simbolam
Viņš uzsvēra, ka valodai ir simboliska jēga, taču sakot, ka amatpersonām vajadzētu komunicēt divās valodās, tiek atzīts, ka tās ir gandrīz vienlīdz svarīgas, sacīja Baltiņš.
Baltiņš atgādināja 2012. gadā referendumā noraidīto priekšlikumu atzīt krievu valodu kā otru valsts valodu. VVC eksperti uzskata, ka ar aicinājumu amatpersonām sniegt intervijas arī krieviski notiek piekāpšanās.
Pēc Baltiņa teiktā, patlaban gandrīz 90% cittautiešu "kaut ko prot latviešu valodā".
Kā ziņots, Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupa novembra beigās publiskoja ziņojumu, kurā pauda, ka vien atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu. Ekspertu ieskatā divvirzienu komunikācija ar mazākumtautībām ir būtisks nacionālās drošības faktors.
Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu valoda. Krievu valodai piešķirts svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda 40% valsts iedzīvotāju.
Kam vajadzīgs telekanāls krievu valodā
VVC vadītājs uzskata, ka nebūtu laba doma veidot īpašu televīzijas kanālu krievu valodā. Tas neveicinātu integrāciju, bet gan savā ziņā segregāciju, un nozīmētu integrāciju bez integrācijas uz valsts valodas bāzes.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) iepriekš informēja, ka iecerēts veidot atsevišķu kanālu, kas apvienotu televīzijas un radio raidījumus krievu valodā. Sputnik aptaujātie eksperti projektu vērtēja piesardzīgi un skeptiski.
Piemēram, Gunta Līdaka, Latvijas raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore, atzina, ka netic nekam, kas solīts nākamgad: valstī gaidāmas vēlēšanas, un viss ir tiktāl saistīts ar priekšvēlēšanu retoriku, ka būtu pārāk naivi diskutēt par kaut ko konkrētu.
Baltijas Mediju Alianses izpilddirektors Antons Bļinovs atzīmēja, ka būs ārkārtīgi sarežģīti iekarot krievvalodīgo auditoriju ar valsts kanāla palīdzību. Viņš uzsvēra, ka "sabiedriskais pasūtījums" nav iespējams, ja nav precīzas izpratnes par cilvēku vajadzībām.
Bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņeva, kura reiz pati strādāja valsts telekanālā, uzskata, ka iecerētā kanāla finansējums ir nepietiekams. Plānots, ka kanālam tiks atvēlēti 1,5 miljoni eiro gadā, savukārt Vācijā vienam sabiedriskās televīzijas kanālam tiek tērēti aptuveni četri miljardi eiro gadā.
