Amerikāņu prese vēsta: Latvijas AM gatavojas līdz pēdējam aizsargāties no Krievijas

Pēc Donalda Trampa sniegtajiem ziņojumiem par vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju, Latvijas varas iestādes vairs nav pārliecinātas par to, ka ASV un NATO nāks palīgā nepieciešamības gadījumā, vēsta The Washington Post.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija ir sagatavojusies "līdz pēdējam" aizsargāties no Krievijas, ņemot vērā republikāņa Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, norādīts ASV preses izdevumā The Washington Post publicētajā rakstā, informē RIA Novosti.

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Riho Terrass - Sputnik Latvija
Viedoklis
Politiskās bailes sasniegušas baltkvēli

Augošās bailes par to, ko Trampa prezidentūra sola valstīm, kas robežojas ar Krieviju, Latvijas Aizsardzības ministrijai likušas izveidot vienību, kurā iekļauti 20 brīvprātīgie. Viņi saņēmuši ieroču nēsāšanas tiesības un attiecīgu apmācību, teikts rakstā.

Izdevums atgādina, ka viss Latvijas budžets līdzinās vienai sešdesmitajai daļai ASV militārā budžeta, taču Rīga cenšoties "paplašināt savas militārās iespējas," tostarp arī ar "nesistemātiskiem centieniem" aizsargāt savu AM. Pēc Donalda Trampa sniegtajiem ziņojumiem par vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju, Latvijas varas iestādes vairs nav pārliecinātas par to, ka ASV un NATO nāks palīgā nepieciešamības gadījumā, raksta WP.

"Ministrijā mums būs ieroči, un mēs būsim gatavi aizsargāties," — izdevums citējis Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Garisona teikto.

"Sapņi par to, ka amerikāņi vai Dievs mūs izglābs, ir izgaisuši. Mums jāņem vērā, ka mums būs jācīnās tapat kā somi cīnījās 1939. gadā, lai Rietumi būtu spiesti mums palīdzēt, ja kaut kas atgadīsies," — WP citē Latvijas bijušā aizsardzības ministra, pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika vārdus.

Военные учения в Литве - Sputnik Latvija
Lietuva publicējusi "pretošanās" metodiku

Taču Latvijā ir arī cilvēki, kurus nebiedē ASV un Krievijas attiecību iespējamā uzlabošanās. Piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņojis, ka pirms notikumiem Ukrainā attiecības ar Krieviju bijušas mierīgas — bijuši gan tirdznieciskie, gan tūrisma sakari. "Mēs priecātos par iespēju atgriezties pie 2013. gada attiecībām," — uzsvēris Ušakovs.

Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās 2014. gada martā, pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. Tolaik tika apturēts Krievijas un NATO Padomes darbs — tās nākamā sēde notika tikai 2016. gada aprīlī. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš paziņoja, ka Maskava nevienu neapdraud, taču pievērsīs uzmanību darbībām, kas potenciāli apdraud valsts intereses.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала