RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Nese vācu avīze Bild un britu izdevums The Sun rakstīja, ka Vācijā kopā ar savām četrām sievām un 23 bērniem ieradies kāds sīriešu bēglis. Izdevumi atsaucās uz kādu blogu Vācijas Darba devēju savienības vietnē, kurā norādīts, ka ģimene saņem ikmēneša finansiālo palīdzību 30 tūkstošu eiro apmērā.
Montabauras pilsētas mērs Edmunds Šāfs intervijā Sputnik Vācija šo informāciju noraidīja.
Viņš pastāstīja, ka pēc ierašanās Vācijā ģimene sadalījusies četrās tā saucamajās "trūcīgo grupās".
Četras sievas ar saviem bērniem dzīvo atsevišķi — viņām nav kopīgas saimniecības.
Divas sīrieša sievas apmetušās Montabauras apkaimē, vēl divas dzīvo netālu no Koblencas. Ģimenes tēvs vienu no sievietēm nosaucis par savu oficiālo sievu saskaņā ar Vācijas likumdošanu un dzīvo kopā ar viņu un viņu kopējiem bērniem.
Bēgļu statuss ir mainījies — viņi ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas, tāpēc saņem bezdarbnieka pabalstus.
Tagad viss atkarīgs no nodarbinātības centra: vai tas uzticēs bēglim kādu darbu, piedāvās viņam darbu un vai vispār darba vietas ir pieejamas.
"Vācijas likumdošana nosaka, ka bēgļa pienākums ir pieņemt piedāvāto darbu, ja nav paredzama viņa pabalsta samazināšanās, taču to lems nodarbinātības centrs," — viņš paskaidroja.
Tā kā likums paredz personas datu uzglabāšanu, iestāde nevar norādīt, kādas ir bēgļu prasības katrā atsevišķā gadījumā, taču kopējos priekšstatus iespējams gūt internetā.
Vietnē HartzIV.org pilngadīgu partnertu pretenzijas vienas "trūcīgo grupas" ietvaros sasniedz 364 eiro. 6-14 gadus vecu bērnu vajadzības sastāda 270 eiro.
Šāfs pastāstīja, ka "trucīgo grupas" galvai pienākas mazliet lielāka summa.
Pieaugušajiem un bērniem palīdzība tiek sniegta atbilstoši vecumam. Jautājumā par summu 30 tūkstošu apmērā ierēdnis pastāstīja: "Tas attiecas uz visiem bēgļiem, neatkarīgi no tā, vai viņi pirms ierašanās Vācijā dzīvojuši vienā ģimenē vai ne. Katram bērnam un katrai personai pienākas noteikta summa. Manuprāt minētā summa ir nereāla, un to konstatēs jebkura pārbaude. Tā vienkārši ir pagrābta no gaisa."
Avīze Rhein-Zeitung augustā rakstīja par bēgļu integrācijas grūtībām, stāstīja, ka brāļi centušies neļaut savām māsām iet skolā. Taču tagad visi bērni apmeklē skolas un bērnudārzus, stāstīja mērs.
"Patlaban neesmu dzirdējis ne par kādām asām (integracijas — red.) problēmām mūsu teritorijā," —noslēgumā pastāstīja pilsētas galva.
