RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Krievija nav saņēmusi pietiekamu balsu skaitu ievēlēšanai ANO Cilvēktiesību padomē. Austrumeiropu CP pārstāvēs Horvātija un Ungārija, ziņo RIA Novosti.
Vakar Ģenerālā asambleja ievēlēja 14 jaunos ANO CP locekļus darbam 2017.-2019. gadā. Krievija, kas pretendēja uz vietu CP no Austrumeiropas, saņēma 112 balsis. Rezultātā vietas Padomē no Austrumeiropas ieņems Horvātija, kas saņēmusi 114 balsis, un Ungārija, par ko balsojušas 144 valstis.
No 2017. gada 1. janvāra darbu CP sāks Brazīlija, Lielbritānija, Ēģipte, Irāka, Ķīna, Kuba, Ruanda, Saūda Arābija, Tunisija, DĀR, ASV un Japāna.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins pauda pārliecību, ka valsts tiks ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē nākamreiz – 2017. gadā Ģenerālā asambleja organizēs CP vēlēšanas periodam līdz 2020. gadam.
Čurkins uzsvēra, ka balsojuma rezultāti ir ļoti tuvi, un piebilda, ka valstis, ar ko konkurēja Krievija, — Horvātija un Ungārija – ir ļoti labas.
Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Mihails Fedotovs nožēloja, ka Krievija nav saņēmusi nepieciešamo balsu skaitu, taču neuzskata to par katastrofu.
"Pastāv rotācija, un tā ir normāla situācija," – viņš paskaidroja.
Tiesībsargs atzīmēja, ka ANO CP nav pasaules cilvēktiesību izlase, tā nav valstu sapulce, kas saņēmušas augstākos reitingus no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa. Tas ir starptautisks institūts, kura mērķis ir nodarboties ar universālu cilvēktiesību ieviešanu pasaulē.
Savukārt Valsts domes deputāts, Krievijas Komunistiskās partijas pārstāvis Leonīds Kalašņikovs uzskata: tas, ka Krievija nav iekļuvusi ANO Cilvēktiesību padomē, nenesīs neko pozitīvu.
Viņš atgādināja, ka savulaik PSRS tika izslēgta no Nāciju līgas.
"ANO un CP pakāpeniski iet tālāk pa šo ceļu. Viņiem ir jāatsauc atmiņā bēdīgās sekas, ko nesa lielu nāciju izslēgšana un atteikšanās piešķirt tām tiesības uz savu viedokli. Galu galā tas noved tikai pie vienpusības, un cilvēce tuvojas karam," – savu viedokli pauda deputāts.
