RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Piecas Eiropas valstis pievienojās ES lēmumam pagarināt ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Krieviju vēl uz pusgadu, teikts Padomes paziņojumā, publicētā ES portālā.
Lēmumam par ES pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanu pievienojās Melnkalne, Albānija, Lihtenšteina, Norvēģija un Ukraina. Savukārt ES sveicinājusi lēmumu pagarināt sankcijas līdz 2017. gada martam.
"ES ņem vērā tās saistības un sveicina tos," — sacīja, ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.
Aizlieguma hronika: no individuālām sankcijām līdz nozarēm
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā. ES valstis sākumā ieveda individuālas sankcijas pret fiziskām personām, kas ir spēkā līdz 2016. gada 15. septembrim. Sektoru ierobežojošie mēri, kas skar veselas ekonomikas nozares, darbojas līdz 31. jūlijam.
Atbildē Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieveda sankcijas. 2015. gada jūnijā Krievija uzreiz pēc ES pagarināja pārtikas embargo uz gadu — līdz 2016. gada 5. augustam, bet vēlāk — līdz 2018. gadam.
Jūlija sākumā ES oficiāli pagarināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2017. gada janvāra beigām. ES pagarinājusi pret Krieviju vērsto sankciju paketi līdz 2017. gada 15. martam, attiecinot ierobežojumus uz dažiem Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem.
Pēc analītiķi vērtējuma Rietumu zaudējumi no Maskavas sankcijām jau sasnieguši vairāk nekā 60 miljardus dolāru.
ES saista sankciju atcelšanu ar Minskas protokolu īstenošanu. Vienlaikus Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsver, ka Krievija nav pieminēta Minskas protokolos, un tajos noteikti uzdevumi Ukrainas valdībai, ko tā līdz šim nav izpildījusi.
