Kopš 2015. gada Afganistānā darbojas NATO misija "Apņēmīgais atbalsts". Šī gada sākumā ANO pagarināja misijas mandātu līdz 2017. gada 17. martam. Šodien aptuveni 12 tūkstoši NATO karavīru uz vietas konsultē afgāņu spēka struktūras. Līdz 2017. gada sākumam valstī paliks 5,5 tūkstoši ASV un alianses karavīru — militārajās bāzēs Dželalabadā, Bagramā un Kandahārā, kurām ir svarīga nozīme antiteroristiskajās operācijās.
Sākotnēji bija plānots, ka ASV un NATO spēki īsā laikā likvidēs Afganistānas ekstrēmistus un atjaunos kārtību valstī. Pagājis pusotrs gads, taču Afganistānā nekas nav mainījis. Talibi de iure ir zaudējuši varu, bet saglabājuši militāro potenciālu un uzsākuši partizānu karu. Valstī ieradušies ISIS grupējuma kaujinieki.
ASV operācija Afganistānā ir novedusi pie haosa un drošības sabrukuma reģionā.
Joprojām pastāv risks, ka talibi atgriezīsies pie varas vai valsts pārvērsies par ISIS placdarmu. Šīs raizes pauž arī ASV kontingenta Afganistānā komandieris ģenerālleitnants Džons Nikolsons. Krievijas Ārlietu ministrija konstatēja, ka ASV militārā kampaņa Afganistānā ir pilnīgi izgāzusies. Amerikāņiem nav izdevies izskaust terorismu, sagatavot cīņasspējīgus nacionālos bruņotos spēkus un sekmēt drošību.
Tādējādi "nesalaužamais", "noteiktais" un "labais" hegemons (kā sevi pozicionē ASV) Afganistānā demonstrējis absolūtu disfunkciju.
Amerikāņu strupceļš
Karadarbības laikā Afganistānā ASV armijā bija 100 tūkstoši karavīru, apmēram 20 brigādes. Līdz ar visu apbruņojumu un tehniku tas ir milzīgs spēks. Ko izdevies paveikt 15 gadu laikā?
Amerikāņi ir iztērējuši "specefektiem" kalnos un tuksnešos 700 miljardu dolāru, zaudējuši 3300 karavīru. Saistītie zaudējumi — vairāk nekā 20 tūkst. mierīgo iedzīvotāju. Amerikāņu bezpilota lidaparāti uzbruka visam, kas kustas. Tikai 2015. gadā vien kaujinieki nogalinājuši vairāk nekā 3500 afgāņu. Šodien ASV un alianses karavīri pārvietojas no viena patvēruma uz otru tikai bruņutehnikas kolonnās. Amerikāņu militārās bāzes ārēji atgādina ielenktus cietokšņus.
ASV ilgus gadus radīja jauno Afganistānas armiju, taču 2015. gada 29. septembrī neliels skaits talibu ieņēma Kunduzas pilsētu, un armijas garnizons, kurā bija septiņi tūkstoši karavīru, atkāpās. Kaujinieki noturējās pilsētā divas nedēļas. Pašlaik Afganistānā ir aptuveni 50 tūkstoši kaujinieku. Valsts nacionālie drošības spēki nespēj efektīvi pretoties bruņotajai opozīcijai, un arvien mazāk var cerēt uz atbalstu no gaisa. Sastapies ar lieliem zaudējumiem, ASV prezidents Baraks Obama kopš 2012. gada pakāpeniski samazina ASV karaspēku Afganistānā.
Visgarākais karš Amerikas vēsturē joprojām nav beidzies. Un tomēr 2015. gada 28. decembrī apvienotā karaspēka grupējuma štābā Kabulā Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) virspavēlnieks Džons Kempbels sacīja: "Mēs izvedām afgāņu tautu no tumsas un bailēm un devām tai cerību nākotnei."
Izvēloties spēka demonstrācijai ciešanu pilnu Afganistānu, ASV savā ideoloģiskajā kūtrumā ir pārspējušas pat Padomju Savienību, un zaudējušas jebkādsu saikni ar realitāti. Kas gaidāms tālāk?
Slavenā konservatīvā avīze Washington Times raksta: "Baraks Obama ir piesardzīgs, viņa komandā domstarpības rada dažādu finanšu grupu intereses, un neviens nav spējīgs pieņemt atbildīgus lēmumus. Lūk, arī Afganistānu nolēmuši atstāt "kā ir", līdz atnāks nākamā Baltā nama administrācija.
Washington Times publicēja arī konfidenciālu informāciju: "Veidojot stabilu civilo valdību Afganistānā, ASV vadītāji nereti ir izvēlējušies korumpētus politiķus vai ekstrēmistus, kuru mērķis bija valsts destabilizācija".
"Valdības rekonstrukcijai " iztērēti vairāk nekā 100 miljardi dolāru, tomēr Afganistānā nav izdevies izveidot stabilu valsts varas sistēmu un ekonomiku. No 32 miljoniem valsts iedzīvotāju 25% ir bezdarbnieki. Daudzi afgāņi audzē ienesīgāko kultūru — opija magones. Saskaņā ar ASV Valsts departamenta datiem, kopš 2001. gada opija pusfabrikāta ražošana pieaugusi 40 reizes un sasniegusi vēsturisko maksimumu. Šeit saražo līdz 90% no visa pasaules nelegālā opija.
5. oktobrī 70 valstis, kas sniedz atbalstu Afganistānai, starptautiskajā forumā Briselē pieņēma lēmumu sniegt palīdzību afgāņu valdībai par summu vairāk nekā 3,5 miljardu dolāru apmērā gadā (kopumā — 15,2 miljardi dolāru līdz 2020. gadam). Tokijas konferencē 2012. gadā bija atvēlēti 16 miljardi dolāru.
Afganistāna cilvēces attīstības indeksā ieņem 171. vietu starp 188 valstu vidū. Iespējams, lai atgūtu stabilitāti, valstij vajadzēs vēl gadu desmitiem lūgt starptautisko militāro un humanitāro palīdzības.
"Talibana" rekonstrukcija
Indijas izdevums Hindustan Times vērtē amerikāņu operācijas rezultātus tā: "Viņi karoja tikai no vienas puses — gar Pakistānas un Afganistānas robežu un nevēlējās uzbrukt Pakistānā izvietotajām afgāņu Talibana mītnēm un Hakkani tīklam, ko arī kontrolē Talibans… Neviena antiteroristiskā kampaņa nav nesusi panākumus — kaujinieku rīcībā joprojām ir klusas vietas pārrobežu rajonos."
Sistemātiskās problēmas Afganistānā sākās jau 90. gadu sākumā, kad cīņai ar ierobežoto padomju karaspēka kontingentu CIP izveidoja talibu islāmisko kustību. Iespējams, arī tagad amerikāņi neplāno pilnībā iznīcināt talibus. Kontrolējams teroristiskais grupējums ir ļoti izdevīgs ģeopolitisks instruments. Zīmīgi, ka ASV oficiāli nav atzinušas "Talibanu" par teroristisku organizāciju — viņi pat atļāvuši talibiem de facto atvērt diplomātisko pārstāvniecību Katarā.
Šķiet, amerikāņi cenšas iebūvēt viduslaiku vardarbību demokrātijas standartos (saskaņā ar vienošanos par varas sadali Afganistānā). Shēma ir ļoti reālistiska, jo pašlaik talibu kontrolē esošās teritorijas ir lielākas nekā jebkad. Faktiski, viņi ir saglabājuši ietekmi valstī.
Taču pagaidām ASV nav izdevies panākt progresu miera sarunās ar talibiem, kuri neslēpj savus nolūkus: "Mēs joprojām esam stabili un cīnīsimies, kamēr visi ārzemju spēki nepametīs valsti."
Visi kari beidzas ar mieru, tomēr ar vienkāršiem risinājumiem sasniegt stabilu pamieru nav iespējams.
Miermīlīga alternatīva
Tuvo Austrumu teroristu aktivitāte, narkotiku un ieroču plūsmas kavē Afganistānas attīstību un apdraud blakusesošās valstis. Tāpēc vajadzīga ne tikai naudai — nepieciešamas kopīgas pūles, lai panāktu miera iestāšanos reģionā.
Krievija vairākkārt ir apstiprinājusi gatavību piedalīties Afganistānas problēmu risināšanā sadarbībā ar ANO un visām ieinteresētajām pusēm. Kāpēc tas ir vajadzīgs Krievijai? Šodien ir pilnīgi skaidrs, ka 80. gadu vidū padomju karavīri karoja ar afgāņu ekstrēmistiem nevis par lojālu Kabulu, bet par savas valsts drošu nākotni.
Problēmas Afganistānā joprojām ir Krievijas, KF Aizsardzības ministrijas un Šanhajas sadarbības organizācijas uzmanības centrā. Krievijas BS Ģenerālštābs prognozē situācijas pasliktināšanos Afganistānā.
2015. gada oktobrī Krievijas BS Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs piedāvāja kolektīvu plānu situācijas stabilizācijai Afganistānā. Tas paredzēja valsts sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanu, valsts varas struktūru nodrošināšanu un apmācību, ekstrēmistisko organizāciju finansējuma avotu un ieroču piegādes kanālu novēršanu.
Šķiet, Krievijas un ASV sadarbība Afganistānā ir savstarpēji izdevīga. Nekas netraucē apvienot visu ieinteresēto pušu pūles, ieskaitot ASV, NATO un ŠSO valstis. Taču, principiāli noraidot plaša spektra komunikāciju ar Krieviju Tuvajos Austrumos, amerikāņi izvēlas nebeidzamas kaujas darbības.
Iespējams, miermīlīga konflikta risināšana neietilpst ASV un NATO plānos, jo no ārienes pārvaldītais haoss ir ērtāks?
ASV prezidents Baraks Obama reiz paziņoja gluži atklāti: "ASV periodiski izgriež rokas valstīm, kuras nevēlas darīt to, kas mums ir vajadzīgs."
Protams, ar militāro, diplomātisko un ekonomisko instrumentu palīdzību. Alkatība, varaskāre un vardarbība ved pasauli bezdibenī, bet amerikāņi nespēj apstāties. Vienas valsts "rekonstrukcija" vēl nav pabeigta, bet viņi jau ķeras pie nākamās. Un tomēr pasaule pretojas un negrib atbilst amerikāņu standartiem.
Vašingtonas lēmums atstāt savu karaspēku Afganistānā pēc 2016. gada izriet no vēlēšanās saglabāt "seju" un ietekmi Tuvajos Austrumos. Tomēr šis uzdevums šķiet gandrīz neizpildāms.
