RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Filipīnām pienācis laiks teikt ardievas ASV, pavēstījis "septiņu tūkstošu salu valsts" prezidents Rodrigo Duterte savas vizītes laikā Ķīnā, ziņo RIA Novosti.
Rodrigo Duterte no 18. līdz 21. oktobrim devies oficiālā vizītē uz Ķīnu. Šī ir viņa pirmā vizīte Ķīnā pēc ievēlēšanas prezidenta postenī, kā arī kopš Pekinas un Manilas attiecību saasināšanās Hāgas tiesas lēmuma dēļ strīdā par Dienvidķīnas jūru.
"Jūsu uzturēšanās manā valstī nāca par labu (tikai — red.) jums, tāpēc mums pienācis laiks atvadīties, draugi," — pret Vašingtonu vērstos Filipīnu līdera vārdus citē RIA Novosti, atsaucoties uz interneta portālā GMA News publicēto informāciju.
"Es vairs nebraukšu uz Ameriku — mani tur tikai no jauna aizvainos," — paziņoja Duterte, uzrunājot Ķīnā dzīvojošos filipīniešus.
Pēc viņa domām, Rietumi pārāk ilgi noteikuši, kāda politika ir jāizvēlas Filipīnām.
"Tas, kas šķīra mūs no Ķīnas, nebija mūsu pašu centienu rezultāts: es noteikšu jaunu kursu," — uzsvēra Filipīnu prezidents.
Savas vizītes laikā Duterte pavēstīja, ka viņa valsts nevēlas noslēgt jaunas militārās alianses vai izstāties no vecajām. Vairākus gadu desmitus Filipīnas bija amerikāņu kolonija, un ar Vašingtonu tās saista vairākas vienošanās.
"Jaunas militārās alianses netiks noslēgtas. Netiks izjauktas militārās savienības. Es tikai vēlos norādīt, ka nevajag piemest malku (konfliktu ugunī — red.), kad pasaule jau tāpat vārās," — paskaidroja Duterte žurnālistiem no Filipīnām, kuri pavadīja viņu vizītē.
Iepriekš Duterte apliecināja, ka savas pirmās vizītes laikā Ķīnā vēlas apspriest teritoriālo strīdu Dienvidķīnas jūras jautājumā. Tika norādīts, ka Manila nevēlas piekāpties šajā jautājumā.
Ķīnas un vairāku citu valstu — Japānas, Vjetnamas un Filipīnu starpā veidojas domstarpības jūras robežu un atbildības zonu jautājumā Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās. ĶTR uzskata, ka vairākas valstis, piemēram, Filipīnas un Vjetnama apzināti izmanto ASV atbalstu spriedzes eskalācijai reģionā.
2013. gada janvārī Filipīnas vienpusējā kārtībā Starptautiskajā jūras tiesību tribunālā apstrīdēja Ķīnas pretenzijas uz vairākiem Dienvidķīnas jūras rajoniem, taču Ķīnas valdība kategoriski noraidīja iespēju risināt šādus jautājumus starptautiskās arbitrāžas kārtībā.
12. jūlijā Šķīrējtiesa Hāgā pieņēma lēmumu, ka Pekinai nav tiesību uz teritoriālajām prasībām Dienvidķīnas jūrā un nolēma, ka Spratlija arhipelāga apstrīdamās teritorijas nav uzskatāmas par salām un ekskluzīvo ekonomisko zonu neveido. Ķīna norādīja, ka Hāgas šķīrējtiesas lēmumu neatzīs.
