RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Krievijas, ASV un vairāku reģionālo valstu ārlietu ministru tikšanās jautājumā par situācijas noregulēšanu Sīrijā beigusies bez rezultātiem: pusēm neizdevās saskaņot pasākumus uguns pārtraukšanas režīma atjaunošanai Sīrijā, vēsta RIA Novosti.
Sarunu dalībnieki pat atteicās sniegt kopīgu paziņojumu presei. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Turcijas Ārlietu ministrijas vadītājs Mevluts Čavušoglu sniedza informāciju tikai nacionālās preses pārstāvjiem, bet, piemēram, Saūda Arābijas un Ēģiptes ārlietu ministri pameta sēdi bez komentāriem.
Pēc tikšanās sniegtie ziņojumi nenoskaidro notikušo. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, pārrunu organizators, norādīja, ka apspriede bijusi konstruktīva un neliekuļota, taču atzīmēja, ka tajā bijuši arī saspringti brīži.
Viņš paskaidroja, ka puses bijušas vienisprātis galvenajos jautājumos, piemēram, par to, ka konflikts ir jāizbeidz. Politiķis pastāstīja, ka puses turpinās sarunas pirmdien, tomēr nenorādīja, vai runa ir par personīgu tikšanos vai telefona sarunām.
Tikšanās Sīrijas jautājumā šādā formātā notika pirmo reizi. Tikšanās iniciatori bija iecerējuši sapulcēt pie pārrunu galda valstis, kuras maksimāli ietekmē situāciju. Lozannu apmeklēja Krievijas, ASV, Turcijas, Saūda Arābijas, Kataras, Irānas, Irākas, Ēģiptes un Jordānijas pārstāvji.
Pārrunām pievienojās ANO īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Stafans di Mistura, kurš agrāk ierosināja izvest no Alepo grupējuma "Džabhat an Nusra" kaujiniekus. Maskava šo ideju atbalstīja. Informācija par to, vai šis jautājums tika apspriests konsultācijās, netika sniegta.
Nesekmīgās pārrunas liecina par to, ka Sīrijas konflikts būs ilgstošs un tuvākajā laikā iespējama arī tā eskalācija, uzskata Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta direktora padomniece Jeļena Supoņina.
"Neiepriecinošs gala iznākums bija sagaidāms. Spriežot pēc visa, arī ministrs Lavrovs neloloja īpašas cerības un krasu pavērsienu pārrunu gaitā: pārāk lielas ir ASV un Krievijas domstarpības. Tam jāpievieno pašreizējās domstarpības starp vadošajiem reģionālajiem spēles dalībniekiem, it īpaši starp Irānu un Saūda Arābiju," – pastāstīja Supoņina aģentūrai RIA Novosti.
"Tūlīt uzmanību pievērsa fakts, ka Kerijs pēc pārrunām Lozannā dodas uz Londonu, kur apspriedīs šo pašu jautājumu, taču citā sastāvā: bez Krievijas un ar tiem, kuri pieprasa izlēmīgāku Amerikas rīcību pret Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu," – viņa uzsvēra.
Pēdējo mēnešu laikā situācija Alepo pilsētā Sīrijā ir krasi saasinājusies, pilsētā un tās apkaimē rit sīvas kaujas. ASV apsūdz Sīrijas un Krievijas valdību sakarā ar civiliedzīvotāju un bruņotās opozīcijas apšaudēm. Damaska un Maskava pārliecinoši apgalvo, ka uzbrukumi notiek tikai pret teroristiem un pārmet Vašingtonai nespēju ietekmēt "mērenās opozīcijas" nodaļas un pārliecināt tās nošķirties no teroristiem.
Pirms nedēļas ANO Drošības Padomē Krievija izmantoja savas veto tiesības un bloķēja Francijas piedāvāto rezolūciju par uguns pārtraukšanas režīma ieviešanu Alepo. Sēdes laikā netika pieņemts arī Krievijas iesniegtais rezolūcijas projekts.
