RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības galu galā var novest pie tā, ka Latvija vairs nebūs valsts, kas no ES saņem vairāk nekā iemaksā – tā pārvērtīsies par donoru. Šādu viedokli intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei pauda Latvijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Andrejs Mamikins. Rakstu pārpublicējis portāls "InoSMI".
Mamikins atgādināja, ka jau septembrī vai oktobrī Lielbritānija iesniegs dokumentu par izstāšanos no ES, kā nosaka Nicas līguma 50. pants. Apvienotās Karalistes izstāšanās no savienības varētu ilgt aptuveni divus gadus, un pēc tam Londona vairs neiemaksās līdzekļus ES budžetā.
Eirodeputāts aplēsa, ka rezultātā Latvija no ES saņems par 150-170 miljoniem eiro mazāk, jo Lielbritānija ir ES lielākais donors: starpība starp summu, ko Londona iemaksā ES un saņem atpakaļ, sastāda aptuveni 11 miljardus eiro. Finansējuma sarukuma rezultātā Latvijā cietīs visas pašvaldības, tostarp arī nelielās, tiks pārskatīts dažādu programmu finansējums utt.
"Pie tam sāksies jauns finanšu periods, un, iespējams, Latvijai nāksies kļūt par ES donoru. Pašlaik mēs vēl joprojām saņemam no ES vairāk nekā atdodam," – paziņoja Mamikins.
Latvijas varas iestādēm nāksies kompensēt līdzekļu trūkumu, samazinot izdevumus. Katrs septītais eiro konsolidētajā valsts budžetā nāk no ES. No 2009. līdz 2011. gadam – asākajā krīzes periodā robežsargi, ugunsdzēsēji un citi kompensēja algu samazināšanos ar komandējumiem uz Briseli apmācībām utt. No 2020. gada nekā tamlīdzīga vairs nebūs, uzskata politiķis.
"Mums nāksies palīdzēt Bulgārijai, Rumānijai un Horvātijai. Tas nozīmē, ka ar laiku Latvijā pastiprināsies eiroskepticisms," – uzsvēra Mamikins.
Viņš atgādināja, ka nesenās aptaujas liecina: uz jautājumu par to, vai ir labi, ka Latvijai pieejams ES finansējums, apstiprinoši atbildējuši 63% respondentu, taču uz jautājumu par to, vai ir labi, ka Latvija ir ES dalībvalsts, — tikai 48% respondentu.
Negatīvās tendences paplašināsies, uzskata eirodeputāts.
"Sliktākais sāksies, ja tiks iedarbināts un izmēģināts mehānisms, kas paredz valsts izstāšanos no ES. Tas var radīt jaunus precedentus. Referendums par izstāšanos no ES tiek gatavots Francijā, tas pats notiek Nīderlandē," – stāsta Mamikins.
Eirodeputāts uzskata, ka izeja iespējama, ja tiks palielinātas Vācijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Jūlija vidū par šādu iespēju ieminējās kanclere Angela Merkele, norādot, ka Vācija ir gatava maksāt ES budžetā lielākas summas nekā līdz šim.
"Tomēr maz ticams, ka Vācija viena pati segs 11 miljardus eiro, ko ES budžetā iemaksāja Lielbritānija," – piebilda Andrejs Mamikins.
