RĪGA, 14. oktobris — Sputnik. Ukraiņu kaujinieki Jevgēņijs Panovs un Andrejs Zahtejs, kuri tiek turēti aizdomās par gatavošanos diversijām Krimā, nogādāti Lefortovas izmeklēšanas izolatorā Maskavā, ziņo RIA Novosti.
Tiesībsargājošās iestādes norāda, ka ukraiņi atrodas Maskavā aptuveni nedēļu, un Krievijas galvaspilsētā nogādāti slepeni. Pie tam viņi žēlojoties par "cietsirdīgu apiešanos" un nesaprotot, kāpēc viņi atrodas Maskavā.
Federālais sodu izpildes dienests, kura pārziņā atrodas izmeklēšanas izolatori, komentārus par šiem paziņojumiem nav sniedzis. Iepriekš iestāde informēja, ka aizturēto uzturēšanās apstākļi atbilst normām.
Jāpiebilst, ka Simferopoles pilsētas Kijevas rajona tiesa pagarinājusi abu ukraiņu aresta termiņu līdz 10. decembrim.
Par ko tiek apsūdzēti
7. augustā bruņota diversantu grupa no Ukrainas centās nokļūt Krimas pussalas teritorijā, taču Krievijas varas iestāžu pārstāvji zināja par ieplānoto akciju un diversantus sagaidīja ar apšaudi. Tās rezultātā gāja bojā kareivis un FDD virsnieks.
Kaujas laikā vairāki diversanti atkāpās Ukrainas teritorijā, taču varas iestāžu pārstāvjiem izdevās aizturēt viņu līdzzinātājus. Nopratināšanas laikā aizturētie atzinās, ka plānoti uzbrukumi Simferopoles lidostai un citiem objektiem.
Izmeklētāji uzskata, ka aizdomās turamais Andrejs Zahtejs nodrošināja diversiju grupas darbu. Viņa automašīnā pārmeklēšanas laikā atrasti vairāk nekā trīs kilogrami sprāgstvielu. Jevgēņija Panova mašīnā tika atrasti detonatori. Ukrainas IeM rīcībā esošie dati liecina, ka Zahtejs ir agrāk tiesāts: par laupīšanu 1998. gadā viņam piespriesta brīvības atņemšana uz sešiem datiem, taču pēc četriem gadiem viņš tika izlaists brīvībā ar nosacītu sodu. 2008. gadā Zahtejs stājās tiesas priekšā par dokumentu viltošanu.
Krievijas un Ukrainas reakcija
Ukrainas valdība informē, ka tai nav nekāda sakara ar incidentu, Ukrainas Drošības dienests ziņo, ka tam neesot zināms, kā Panovs nokļuvis pussalā. Prezidents Petro Porošenko atzīmēja, ka Kijeva vēlas izvairīties no spriedzes palielināšanās attiecībās ar Maskavu, taču Maskavas apsūdzības nosauca par nepamatotām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu pievērsa valstu vadītāju uzmanību Kijevas provokācijām Krimā. Krievijas valdība uzsvēra, ka Kijevas tieksme uz šādām vardarbīgām metodēm kaitē Minskas procesam un sadarbībai "Normandijas formāta" ietvaros.
