RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, kura koordinē latviešu valodas mācīšanu "Muceniekos", intervijā pastāstīja aģentūrai LETA par to, kā klājas bēgļiem Latvijā un vai viņiem ir grūti apgūt valodu.
"Kontaktējoties ar patvēruma meklētājiem, es viņiem vienmēr jautāju, kas viņiem patīk Latvijā. Parasti viņi atbild, ka patīk cilvēki. Patvēruma meklētāji "Muceniekos" atrodas tādos kā siltumnīcas apstākļos. Iespējams, ka tie, kas paliks Latvijā, vēlāk saskarsies ar skaudrāku attieksmi," — teica Pičukāne.
Patvēruma meklētāji saka, ka viņiem patīk arī Latvijas daba, jo viņu dzimtenē daba ir pilnīgi cita. Tie, kuri ir redzējuši jūru, runājot par to ar sajūsmu. Izzināt, kas no Latvijas ēdieniem garšo patvēruma meklētājiem, ir grūtāk, piemēram, papriku mēs ēdam pilnīgi citādi nekā viņi. Toties viņiem garšojot Latvijas siers, bet desas gan netiekot slavētas.
Pičukāne atzīmēja pasniedzēju pūles, kas rūpējas par bēgļiem arī brīvajā laikā: aizved un pieraksta tos bibliotēkā aicina apmeklēt savus dārzus. Tas ir īpaši slavējams, jo Latvijas iedzīvotāji ir ļoti stereotipiski savā domāšanā — viņa pati uzskatīja vienu no saviem audzēkņiem par fanātisku musulmani, jo viņš nešķīrās no lūgšanu krellēm, bet izrādījās, ka viņš ir vienīgais kristietis grupā.
Pēc viņas teiktā, mācīt bēgļiem latviešu valodu vajag pat tad, ja viņi var nesaņemt bēgļa statusu vai aizbraukt no valsts: viņi pametīs Latviju ar labu attieksmi pret Eiropas cilvēkiem, kā arī iemācīsies latīņu alfabētu, kas turpmāk noderēs visur.
Tomēr 120 stundu nodarbības cilvēkiem bez izglītības vai ar citu izglītību — tas ir ļoti maz. Ja šajā laikā bēgļi iemācīsies pateikt, kā viņus sauc, no kurienes viņi atbraukuši un ko prot darīt, tas gan ir ļoti labi.
"Es gribētu, lai Latvijā būtu vairāk pozitīvo stāstu par integrāciju. Ne reliģijas, ne tautības nav labas vai sliktas, ir tikai labi vai slikti cilvēki," uzsvēra Pičukāne.
