RĪGA, 10. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Mūsu civilizācija ir izgudrotāju civilizācija. Mēs viņus saprotam ar grūtībām, izturamies neuzticīgi, taču izgudrojumu augļus labprāt izmantojam un žiperīgi izsakām pretenzijas gudriniekiem, ja kaut kas nav kārtībā. Izgudrotāju statuss pasaulē nav īpaši augsts, taču mūsu valstī tas ir pat ļoti zems.
Tāpēc uz izgudrotāju izstādi devos ar slepenu cerību nopriecāties par valsti, taču ieradies sapratu, ka nespēju atšķirt īstu revolucionāru izgudrojumu no kārtējās velosipēda variācijas (šķiet, zālē bija atrodamas veselas četras). Tehniskās izglītības līmenis neļauj spriest, pat ne nopriecāties vai skumt par mūsu izgudrotājiem.
"Neraizējieties, jūs tāds neesat vienīgais," – mani "mierināja" izgudrotāju sabiedrības vadītājs profesors Andrejs Krasņikovs. – Mūsu medijos pašlaik tehniskās izglītības līmenis ir zemāks nekā jebkad. Katastrofiski trūkst cilvēku, kas spētu novērtēt izgudrojumus. Diemžēl tikpat zems ir arī tehniskās izglītības līmenis biznesā. Mūsu darboņi saprot, kā nopirkt lētāk un pārdot dārgāk, taču absolūti neizprot pilnveidojumu cenu."
Tāpēc daudzu Latvijā izdarītu izgudrojumu liktenis – labākajā gadījumā – ir, ja tie tiek pārdoti kā ideja, bet sliktākajā gadījumā tie tiek nozagti un Latvijā atgriežas citu valstu tehnisko speciālistu un rūpnīcu īstenoti, piebilda Krasņikovs.
Krāpnieki un izgudrotāji
No malas izstāde atgādināja mehāniķu un botāniķu saietu. Es neliekuļoti uzskatu, ka viņiem ir milzīga nozīme, taču it nemaz neprotu atšķirt no krāpniekiem.
Uz galdiem bija sakrautas kaut kādas dīvainas konstrukcijas, atnesto datoru monitori demonstrēja kaut kādus ierakstus, diagrammas un tabulas. Ikviens dalībnieks, demonstrējot savu izgudrojumu, cerēja, ka viņa bez miega pavadīto nakšu rezultāts tiks vismaz pamanīts, ja ne uzslavēts, tomēr tos izprata tikai nedaudzi, tāpēc izstāde pārvērtās par "tusiņu savējiem".
"Nepārdzīvojiet, — mani mierināja jaunā RTU profesore Nadežda Kuņicina. – Patiesībā šeit daudzi jebkuram interesentam ar prieku pastāstīs, kas te izstādīts."
"Te, piemēram, ir mani sensori," – teica profesore un parādīja pieticīgas kārbiņas ar kaut kādām radiodetaļām iekšā.
"Pašlaik temperatūras, mitruma, gaisa smacīguma, elektrības un siltumenerģijas patēriņa un citu parametru mērījumiem telpās izstrādāti dažādi sensori, kas darbojas dažādās sistēmās. Mēs savā laboratorijā izstrādājām sensorus, kas var šos un vēl dažus rādītājus apkopot vienā sistēmā, ko iespējams vadīt kaut ar personālā datora, kaut ar viedtālruņa palīdzību," – viņa paskaidroja.
Pastāv ražotnes vai, piemēram, slimnīcas, kur parametru izmaiņas var novest pie neatgriezeniskām sekām, viņa skaidroja.
"Tātad šo parametru kontroli ražotnē veic cilvēks. Tādi sensori, kā mūsējie, ļaus to veikt ar tālvadības palīdzību. Idejas novatorisms ir unifikācija. Cilvēks var nopirkt sensorus, lejupielādēt programmu un sekot visiem parametriem uz vietas, vai attālināti," – turpināja profesore.
Programmas nagla
Lūdzām Semjonu Cifanski, vienu no pazīstamākajiem RTU profesoriem, izteikt eksperta viedokli, kuram no izstādes eksponātiem ir spēcīgākais potenciāls.
"Es uzskatu, ka interesantākais izstrādājums ir intelektuālais audums, – profesors mūs pieveda pie stenda. – Vai redzat, šeit izkarinātas zeķes un krekliņi? Tas nav vienkāršs audums. Tajā ieausti pavedieni, kuri, pēc būtības, pilda mikroshēmas celiņu funkcijas. Turklāt ir arī sensori, kas neatšķiras no paša auduma," – viņš sāka stāstīt.
"Vienkārši izsakoties, tu vari uzvilkt tādas zeķes, pieslēgt iekārtu un doties skrējienā pa mežu. Iekārta ierakstīs, kā tu sper soli, fiksēs visas kļūdas un nodos materiālu fizioterapeitam," – paskaidroja profesors.
Pēc saņemto datu analīzes ārsts varēs izteikt savu viedokli.
"Tātad viņš paskatīsies statistiku un teiks: dārgumiņ, tu taču nepareizi liec pēdu uz zemes! Ja tā turpināsi, saņemsi traumu! Lūk, kā ir jāskrien pareizi! Un ar iekārtu palīdzību pārbaudīs, vai tu esi pareizi sapratis norādījumus," – noslēdza Cifanskis.
