RĪGA, 20. aprīlis — Sputnik. No grozījumiem Krimināllikumā pagaidām izslēdza normu par neatļautas piekļuves valsts noslēpumiem kriminalizāciju, ja tas netika darīts ar spiegošanas nolūku. Par nelikumīgu piekļuvi valsts noslēpumam grozījumos tika paredzēti sekojošie soda veidi: trīs gadu brīvības atņemšana, īslaicīga brīvības atņemšana, spaidu darbi vai naudas sods.
Saeimas Juridiskā komisija atlika šīs normas izskatīšanu uz divām nedēļām, līdz noslēgsies diskusijas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Juridiskā komisija pirms tam nepiekrita atcelt grozījumu steidzamību, ko ierosinājusi deputāte Inga Bite (Latvijas reģionu apvienība).
Par grozījumiem Krimināllikumā runāja arī bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers, kurš atrodas Maskavā.
"Šie grozījumi tiek pieņemti tāpēc, ka tādi formulējumi jau bija, taču tie tika izkaisīti pa visu likumu. Tāpēc bija ļoti grūti piemērot tos praksē. Šeit nav runa par to, ka pēc grozījumu pieņemšanas, kādu iesēdinās, ierobežojot vārda brīvību. Tur ir skaidri iezīmēta robeža. Kas ir valsts pamats — tā ir demokrātiska iekārta ar visām tādam brīvībām. Ja kāds ies pret iekārtu, tas tiks sodīts. Otrkārt – tā ir likuma vara. Ja cilvēks vienkārši dzīvos un ievēros likumu, nekādu problēmu nebūs. Tagad, piemēram, sākts kriminālprocess par Latvijas pievienošanās ASV. Kāds pajokojis un kļuvis par kriminālprocesa dalībnieku. Tā jokot nedrīkst," — sacīja eksprezidents.
Pēc viņa teiktā, ja kāds aicinās nodibināt proletariāta diktatūru, kas nozīme atcelt demokrātiju un tiesu varu, tad šīs cilvēks tiks sodīts. Vai ja kāds piedāvās mainīt mūsu demokrātiju pret šariata likumiem, tas arī būs novērsts. "Tātad pastāv skaidra robeža, tikai tagad to vajadzētu nostrādāt," — paskaidrojis Zatlers.
"Runājot par steigu, juridiskiem formulējumiem ir jābūt būt precīziem, lai tos nevarētu dažādi tulkot. Deputāti noformulējoši un grib kaut ko mainīt, bet te ir briesmas. Prezidents Vējonis aicina nesteigties, jo likumam ir jābūt kvalitatīvām un tāpēc, ka pēc akceptēšanas viņš nespēs to nodot atpakaļ Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Taču tās ir juridiskās detaļas."
Martā Latvijas Saeima steidzamā kārtībā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām. Lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu uzskata tos par stingru cenzūru, kas ieviesta, lai pretotos "Krievijas propagandai"
Grozījums par nelikumīgo piekļuvi valsts noslēpumam izraisīja bažas par to, ka to var izmantot pret žurnālistiem. Latvijas žurnālistu asociācija uzskata, ka tas var traucēt mediju darbu, ka arī iet pretrunā ar žurnālistu pienākumu glabāt informācijas avota noslēpumu. Latviešu žurnālisti, piemēram, Lato Lapsa un Elita Veidemane, iepriekš asi izteikušies par grozījumiem. Tāpat pret tiem uzstājas Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.
Saeima atbalstīja grozījumus Krimināllikumā pirmajā lasījumā marta sākumā. Tie, piemēram, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem par publiskiem aicinājumiem mainīt valsts kārtību Latvijā. Visiem, kas vienatnē vai grupā iecerēs darbības, kas vērstas pret esošo valsts iekārtu, draud cietumsods uz laiku līdz pieciem gadiem arī gadījumā, ja tas nav saistīts ar vardarbīgām metodēm.
Tāds pats sods draud tiem, kas palīdz jebkādai ārvalstij vai ārvalstu organizācijai jebkādās darbībās, ko tiesībsargājošie orgāni uzskata par Latvijas Republikas interešu apdraudējumu.
Krimināllikuma grozījumos paredzēta arī brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem par jebkādas informācijas apkopošanu un nodošanu ārvalstu specdienestiem – tieši vai ar vidutāju palīdzību
