RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure intervijā The Economist paskaidroja, ar kādām problēmām saskaras valsts penitenciārā sistēma.
Spure atgādināja, ka padomju laikos brīvības atņemšanu uz diviem gadiem būtu varējuši piespriest par ievārījuma burkas zādzību. Pat pēc neatkarības iegūšanas 1991. gadā Latvija saglabāja padomju laikos iegūto ieradumu sēdināt cilvēkus aiz restēm. Kad 2004. gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tā uzrādīja lielāko ieslodzīto skaitu savienībā: 337 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vidējais līmenis ES – 122 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Tolaik Latvijā valdīja uzskats, ka alternatīva cietumam nav atrodama. Kopš tā laika viss ir mainījies, un tiesneši arvien biežāk piespriež noziedzniekiem un kārtības pārkāpējiem sabiedriskos darbus. Pirms 1999. gada tāda veida spriedumu nebija, bet 2011. gadā tie sastādīja 28,5% no kopējā apjoma, savukārt pērn sasniedza 53 % no kopējā apjoma.
Šajā gadījumā Latvija seko Eiropas tendencei. 2010. gadā 17 ES dalībvalstīs nosacīti notiesāto skaits bija lielāks nekā to cilvēku skaits, kam piespriesta brīvības atņemšana. Arī ASV aug nosacīto spriedumu skaits.
Dīvaini, taču ieslodzīto kopskaits nemazinājās. 2014. gadā veiktais pētījums liecina, ka vienlīdz ātri palielinās piespiedu darba spriedumu un brīvības atņemšanas spriedumu skaits. Alternatīvais sods neaizvieto cietumu — šāds spriedums bieži tiek izmantot, lai sodītu par antisabiedrisku uzvedību.
Taču, neskatoties uz kopējo tendenci, Latvijā ieslodzīto skaits krasi samazinājās: 2004. gadā to bija 7646, bet 2015. gadā — 4409. Lieta tāda, ka 2013. gadā valdība vēlējās samazināt izdevumus un izdarīja Krimināllikuma grozījumus: samazināja ieslodzījuma termiņu dažiem noziegumiem un dekriminalizēja citus, piemēram, sīkas zādzības un nelielu marihuānas devu glabāšanu.
Labs piemērs ir atrodams Norvēģijā, Skotijā un pat Latvijā – dažās pašvaldībās tiesneši piespriež mīkstāku sodu. Kopumā Latvijas iedzīvotāji neatbalsta mīkstsirdīgu attieksmi pret noziedzniekiem, taču pat valstī, kur vēl saglabājušies XIX gs. celti cietumi, viss var mainīties. Iespējams, Latvija nekad nekļūs par Norvēģiju, taču tai ir iespēja mazināt savu sovjetiskumu.
