RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Slovākijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Milans Maksims solīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandierim Raimondam Graube, ka 2017. gada aprīlī nosūtīs uz Latviju karavīrus mehanizētas vienības sastāvā.
Tā dēvētās Višegrādas valstu grupas aizsardzības ministri, kurā ietilpst Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija, iepriekš apgalvoja, ka apsver plānus par karavīru nosūtīšanu uz Baltijas reģionu. Vienošanos starp NATO un Baltijas valstu vadību ietvaros Latvijā plānoja nosūtīt karavīrus no Polijas.
"Višegradas valstu lēmums apstiprina padziļinātu ģeopolitiskās drošības situācijas izpratni un gatavību atbalstīt aliansi tās austrumu robežas un Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanā. Arī Slovākija, tāpat kā Latvija, ir NATO pilntiesīga dalībvalsts no 2004.gada, tāpēc esmu pārliecināts, ka Višegradas valstis, nosūtot karavīrus uz Latviju, pauž skaidru un nepārprotamu attieksmi pret NATO līguma 5.pantu," — tā komentēja Slovākijas lēmumu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadītājs Raimonds Graube.
Paredzams, ka Višegradas rota katrus trīs mēnešos mainīs savu dislokāciju, rotējot starp Baltijas valstīm.
Višegradas valstis ir valstu grupa, kas tika izveidota 1991. gada 15. februārī trīs postsociālistisko valstu prezidentu un premjerministru tikšanās rezultātā — Leha Valensas (Polija), Vaclava Gavela (Čehoslovākija) un Jožefa Antalla (Ungārija) ungāru pilsētā Višegrada, kur tika parakstīta kopīga deklarācija par kopīgo integrāciju Eiropas struktūrās. Pēc tam, kad Čehoslovākija sadalījās Slovākijā un Čehijā Višegradas grupā ietilpst četras valstis.
Visi grupas dalībnieki 2004. gada 1. maijā pievienojās Eiropas Savienībai. Ungārija, Polija un Čehija iestājušās NATO 1999. gadā, tā saucamās "ceturtās paplašināšanas" ietvaros, bet Slovākija pievienojās aliansei 2004. gadā, vienlaikus ar Baltijas valstīm.
