RĪGA, 19. septembris — Sputnik. NATO spēku jaunā grupējuma ierašanās Austrumeiropā ieplānota nākamā gada maijā. Atsevišķas vienības ieradīsies dislokācijas vietā pirms galvenajiem spēkiem, ziņo RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi Wall Street Journal.
Izdevums informē, ka spēku izvietošanas termiņi un mehānisms apspriests svētdien NATO militārās komitejas sēdē Horvātijā.
Šī gada jūlijā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums izvietot pa vienam bruņoto spēku bataljonam (to skaitliskais sastāvs sasniedz 1,2 tūkstošus karavīru katrā bataljonā) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā.
"Jautājumā par šīm četrām kaujas grupām mēs domājam ne tikai par klātbūtni treniņu nolūkos. Šie spēki tiks izmantoti apturēšanas un — nepieciešamības gadījumā — arī uzbrukuma mērķiem," — pēc tikšanās paziņoja Čehijas Republikas Bruņojot spēku armijas ģenerālis, komitejas vadītājs Petrs Pāvels.
Samitā tika pieņemts lēmums arī par to, kādas valstis formēs bataljonus. Lietuvā to veiks Vācija, Latvijā — Kanāda, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV.
Latvijas sniegpulkstenīši
Pagājušajā nedēļā Kanādas Bruņoto spēku komandieris Džonatans Venss pavēstīja, ka daudznacionālā bataljona kaujas grupu veidos 455 kanādiešu karavīri. Viņš pieļāva iespēju, ka grupējumā tiks iekļauti arī poļu karavīri.
Džonatans Venss pastāstīja, ka kanādiešu kareivji Latvijā sāks ierasties maijā un dislokācija tiks noslēgta rudenī. Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums iepriekš paziņoja, ka NATO bataljons ieradīsies Latvijā, kad nokusīs sniegs.
Savu lēmumu paplašināt spēkus Austrumeiropā — pie Krievijas robežām — Ziemeļatlantijas alianse skaidro ar nepieciešamību apturēt draudus no Krievijas puses. Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevēlas pastiprināt spriedzi nevienā punktā, tostarp arī Baltijas valstīs.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško paziņoja, ka alianses lēmumi par papildu spēku dislokāciju Baltijas valstīs pārvērš Austrumeiropas valstis par militāru placdarmu.