RĪGA, 6. septembrī — Sputnik. Starptautiskais NATO bataljons Kanādas vadībā varētu ierasties Latvijā nākamā gada pavasarī, pastāstīja intervijā aģentūrai LETA Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums.
Pēc diplomāta teiktā, pēc tam, kad jūlija sākumā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo Varšavas NATO samitā paziņojis, ka valsts ir gatava uzņemties svarīgu lomu un vadīt alianses spēkus Latvijā, tās nozīme Baltijas valsts drošības nostiprināšanā daudzkārt pieaugusi.
"Kanāda te ir kļuvusi par līderi. Bez šaubām, ASV ir un paliek NATO mugurkauls, bet lielo koordinējošo darbu, veidojot šo daudznacionālo kaujasspējīgo bataljonu, Latvijā veiks tieši Kanāda", — sacīja Eihenbaums.
Tiek ziņots, ka ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani jau norisinājās sarunas par to, ko Latvijas diplomāti varētu padarīt, lai bataljona izveide un izvietošana noritētu maksimāli gludi. Lielāka skaidrība šajā jautājumā ir tuvāko pāris mēnešu jautājums.
Vaicāts, kad Latvijā ieradīsies NATO daudznacionāls bataljons, vēstnieks sacīja, ka tas, visticamāk, notiks, kad "nokusīs sniegs"." Domājams, ka tas varētu būt pavasarī, noteikti gada pirmajā pusē. Tas tiks rūpīgi izplānots un precīzāk būs zināms jau pavisam drīz — rudenī," — sacīja Eihenbaums.
Kurš dienēs bataljonā
Gatavību iesaistīties starptautiskajā NATO bataljonā Kanādas vadībā, kas būs izvietots Latvijā, izteikušas daudzas valstis, sacīja Eihenbaums.
Kā uzsvēra vēstnieks, "savdabīgās "pasaciņas" par to, ka mēs esam vāji, ka te ir kaut kāds vājais posms un neviens nav gatavs par mums cīnīties, tā vienkārši nav taisnība."
" Šeit burtiski klauvē pie durvīm un izsaka gatavību iesaistīties. Tā ir solidaritāte un atbalsts, ko mums ir gatavi sniegt un ko arī reāli dod," — teica diplomāts.
Viņš piebilda, ka tagad tā ir Kanādas atbildība — izvēlēties labāko veidu, kā nodrošināt, daudznacionālā bataljona klātbūtni Latvijā.
Līdz oktobrim, visticamāk, būs skaidrs, kurš pievienosies kanādiešiem, rezumēja vēstnieks.
NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. NATO plāno jau 2017. gadā izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus. Katras struktūrvienības skaits varētu sasniegt 1200 cilvēku.
Savu rīcību alianse skaidro ar draudiem no Krievijas puses.
Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Krievijas puse nav ieinteresēta spriedzes eskalācijā nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, tomēr gatava adekvāti reaģēt uz draudiem pie Krievijas robežas.
