RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Nākamajā Latvijas iedzīvotāju skaitīšanā tiks izmantoti adminstratīvie datu avoti, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" pavēstīja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.
Viņa solīja, ka cilvēki pat nepamanīs iedzīvotāju skaitīšanu, ja vien neizlasīs par to presē. Šādu skaitīšanas metodi aizvien biežāk izmanto lielākā daļa valstu.
Patiešām, Nīderlandē iedzīvotāju skaitīšanā tiek izmantoti adminstratīvie dati, tomēr tā nav vienīgā vai izplatītākā metode. Piemēram, ASV tiek izmantota "dubultā pārbaude" – iedzīvotāju skaitīšanas laikā ieprieks izraudzītas mājas apmeklē statistiķi, kuri aptaujā iedzīvotājus, vai viņi ir ņemti uzskaitē, un pēc tam precizē skaitīšanas rezultātus saskaņā ar šīm ziņām.
Kanādā 2011. gadā tika ieviesta iedzīvotāju brīvprātīgā skaitīšana: tikai 10% valsts iedzīvotāju saņēma garas un detalizētas anketas. Tiek uzskatīts, ka statistikajai analīzei ar to pietiek. Šis pieņēmums izraisīja vētrainus protestus, un Kanādas Statistikas dienesta vadītājs pat atkāpās no sava amata, neapmierināts ar šo jaunievedumu.
Francijā kopš 2004. gada norit tā saucamā "slīdošā skaitīšana" – komūnās, kurās ir mazāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, skaitīšana notiek reizi piecos gados, bet lielākās komūnās tiek veikta izlases skaitīšana – reizi gadā tiek aptaujāti 8% iedzīvotāju.
Jāpiebilst, ka Latvijas administratīvie avoti dažkārt nav vienisprātis par to, cik cilvēki dzīvo valstī. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēstīja, ka šī gada sākumā Latvijā dzīves vietas deklarējuši 2,144 miljoni cilvēku, taču Centrālā statistikas pārvalde apgalvo, ka 2016. gadā valstī dzīvojuši 1,969 miljoni cilvēku. Ņemot vērā ātrumu, kādā sarūk valsts iedzīvotāju skaits, solījums nākamo tautas skaitīšanu organizēt bez iedzīvotāju klātbūtnes izklausās patiešām pesimistiski.
