RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Krievijas un rietumvalstu attiecības pašlaik ir sliktākas nekā aukstā kara periodā, foruma "Vienotībā ar Krieviju" laikā paziņoja Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Ņikonovs.
"Pašlaik pret mūsu Krieviju tiek izdarīts nopietns ārējais spiediens. Runā un spriež par to, vai pašlaik esam jauna aukstā kara apstākļos vai ne. Ziniet, saskaņā ar daudziem parametriem situācija taču ir ļaunāka nekā aukstā kara laikā. Aukstā kara laikā amerikāņu karavīti, NATO armijas daļas pilnīgi noteikti nebija dislocētas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā," – pavēstīja Ņikonovs.
Viņš atgādināja, ka aukstā kara laikā nekad netika ieviestas personiskās sankcijas pret Politbiroja vai PSKP CK locekļiem, bet tagad šīs personiskās sankcijas darbojas.
"Nekad nav bijis tik biezas melu un dezinformācijas straumes attiecībā pret Krievijas Federāciju, un ne jau tāpēc, ka mēs darītu kaut ko sliktu, bet gan tāpēc, ka Krievija patiešām ir piecēlusies kājās no ceļiem," – piebilda deputāts.
Jūlijā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga nebijušu pastiprināšanu. Jau 2017. gadā NATO plāno izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus (pa 800-1200 karavīriem katrā). Bataljonu Lietuvā formēs Vācija, Latvijā – Kanāda, Igaunijā – Lielbritānija, bet Polijā – ASV.
Savas darbības NATO vēl joprojām nenogurstoši aizbildina ar draudiem no Krievijas puses. Krievijas valdība uzsver, ka valsts nav ieinteresēta panākt situācijas eskalāciju ne Baltijas reģionā, ne arī citviet, taču ir gatava sniegt adekvātu atbildi draudiem Krievijas robežu tuvumā.
Piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informē, ka Krievija pastiprinājusi Dienvidu kara abgabalā dislocētos bruņotos spēkus sakarā ar situācijas saasinašanos dienvidrietumu virzienā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsver, ka Baltijas rajonā nav apdraudējuma, kas attaisnotu tā militarizāciju, un visi mijiedarbības jautājumi reģionā ir jārisina jau esošo daudzpusējo formātu ietvaros.
Krievija cer, ka NATO, pieņemot lēmumus, izmantos veselo saprātu, taču ir gatava spert nepieciešamos soļus, lai mazinātu draudus tās nacionālajai drošībai alianses militārā potenciāla nostiprināšanās rezultātā.
Svētdien, 28. augustā Maskavā darbu sācis vispasaules forums "Vienotībā ar Krieviju", ko ierosinājis fonds "Krievu pasaule". Divas dienas ilgajā forumā tiks apspriesti ārvalstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu tiesību un brīvību īstkenošanas jautājumi, informatīvā sadarbība ar krievvalodīgajiem medijiem un tautiešu organizāciju humanitārā sadarbība.
Pasākumā piedalās vairāk nekā 350 Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo 96 pasaules valstīs. Plānots, ka foruma darbā piedalīsies federālo varas iestāžu vadītāji, pazīstami politiķi, Krievijas un ārvalstu sabiedrisko organizāciju un mediju pārstavji. Foruma darbīas otrajā dienā gaidāms arī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
