Daugavpilieti tiesās par piedalīšanos karadarbībā Ukrainā

© Sputnik / Dan LevyDoņeckas Tautas Republikas zemessargi. Foto no arhīva
Doņeckas Tautas Republikas zemessargi. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Artjomam Skripņikam par prettiesisku līdzdalību bruņotajā konfliktā Ukrainā. Viņam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem.

RĪGA, 28. augusts — Sputnik. Pirmajam Latvijas iedzīvotājam, kas aizturēts par līdzdalību bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos, 26 gadus vecajam daugavpilietim Artjomam Skripņikam izvirzīta apsūdzība, vēsta LETA.

Beness Aijo. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija

Prokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina informēja, ka 10.jūnijā tika pieņemts lēmums par aizdomās turētā saukšanu pie kriminālatbildības pēc Latvijas Krimināllikuma 77.1 panta. Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā draud brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem. Tomēr krimināllieta vēl nav nodota tiesai, turpinās izmeklēšana.

Skripņika advokāte Imma Jansone vēsta, ka viņas klients Ukrainas austrumos izdalījis humāno palīdzību un aktīvā karadarbībā nav piedalījies.

Drošības policijas (DP) darbinieki aizturēja Artjomu Skripņiku 2015. gada 25. janvārī. Specdienesti uzskata, ka viņš 2014. gadā karojis Ukrainas austrumos kopā ar zemessargiem. Skripņiks ir pirmais cilvēks, kurš Latvijā aizturēts par nelikumīgu piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs.

DP informēja, ka Skripņiks agrāk nav nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā.

Pašlaik DP prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā inkriminējusi jau septiņiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pērnā gada februārī spēkā stājās Krimināllikuma grozījumi par atbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs un to finansēšanu, kā arī personu vervēšanu, apmācību un nosūtīšanu dalībai tajos. Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem.

2014. gada aprīlī Ukrainas varas iestādes sāka militāro operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas Tautas Republikām, kuras deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Jaunākie ANO rīcībā esošie dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 9,5 tūkstoši cilvēku.

Situācijas izlīguma jautājums tiek apspriests, arī kontaktu grupas sēdēs Minskā. Kopš 2014. gada septembra kontaktu grupa ir pieņēmusi trīs dokumentus, kas reglamentē konflikta deeskalācijas soļus. Tomēr, neskatoties uz pamiera vienošanos, apšaudes starp konflikta pusēm joprojām turpinās.

Ziņu lente
0