RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās, ka nākamgad minimālo algu varēs celt par 10 eiro – līdz 380 eiro. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers šo ziņu uzņēma skeptiski – viņš uzskata, ka paaugstinājums neko nedos, vēsta LETA. Minimālās algas celšana, nepalielinot neapliekamo minimumu, ir deputātu mārketinga gājiens, uzskata arodbiedrību priekšsēdētājs. Ja deputātus patiešām uztrauktu pašreizējā situācija, viņi apspriestu arī šo jautājumu, taču tas nav noticis.
"Pēc nodokļu nomaksas cilvēkam no šīs summas nekas nepaliks," – norādīja Pēteris Krīgers. Pēc viņa domām, tāds minimālās algas paaugstinājums tikai palīdzēs savākt vairāk naudas valsts budžetā. Krīgers cer, ka deputāti ņems vērā šo aspektu un atkārtoti izvērtēs savu lēmumu, jo pašlaik "bumba ir viņu laukuma pusē."
Minimālās algas paaugstināšana par 10 eiro apmierināja arī ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu. Nedēļas sākumā viņš LNT pārraidē "900 sekundes" paziņoja, ka zina, kā apturēt migrāciju – palielināt minimālo algu par 37 eiro no pašreizējiem 370 eiro līdz 407 eiro. Šajā jautājumā Ašeradens atbalstīja labklājības ministra ierosinājumu.
"Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju," — paskaidroja ekonomikas ministrs.
Taču trešdien valdošās koalīcijas partijas vienojās par to, ka minimālo algu nākamgad varēs celt tikai par 10 eiro. Premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka lēmums pieņemts pēc politiķu konsultācijām ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem.
Premjers pavēstīja, ka darba devēji piekrituši pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskata, ka tās strauja celšana pat kaitēs biznesam. Pie tam Labklājības ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka kopš 1. jūlija minimālā alga Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs un trešā zemākā Eiropas Savienībā.
