RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš sveic dialogu ar Krieviju par drošību virs Baltijas jūras.
Pats dialoga fakts ir pozitīvs, neatkarīgi no rezultāta, jo pat sliktas pārrunas ir labākas nekā konfrontācija, paziņoja Bērziņš LTV pārraidē "Rīta panorāma". Diplomāta vārdus citē aģentūra LETA.
Augusta sākumā Latvijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi Krievijas ierosinājumu organizēt konsultācijas jautājumā par drošības veicināšanu Baltijas jūras reģionā. Krievijas Aizsardzības ministrija ir gatava apspriest ar Baltijas valstīm ne vien jautājumu par identifikācijas iekārtu lietošanu lidojumos virs Baltijas, bet arī citas aktuālas tēmas, sākot no sadarbības ar NATO līdz vienotai reaģēšanai uz kopīgiem izaicinājumiem.
Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks paziņoja, ka ar saviem ierosinājumiem par lidojumu drošību virs Baltijas Maskava cenšas radīt šķelšanos NATO rindās. Intervijā radiostacijai Ziniu radijas Oleks norādīja, ka viņaprāt Krievija izturas spekulatīvi.
"Sākotnēji Krievija vienpusējā kārtībā lauza mūsu vienošanos par informācijas apmaiņu. Arī to vajadzētu pamazām atjaunot, ja vēlamies kaut ko darīt, bet pēc tam – skatīties uz priekšu. Viņi atmet visu, kas viņiem nepatīk, un cenšas piedāvāt kaut ko tādu, ar ko var spekulēt, bet lietās, ko piedāvājam mēs, viņi nepiedalās," – atzīmēja ministrs.
Oleks ir pārliecinats, ka lidojumu drošības problēma ir jārisina nevis divpusējā kārtībā, bet gan kompleksi.
"Formāts, kādā mēs varētu lieliski vienoties visos jautājumos, ir Vīnes dokuments," – atzīmēja Lietuvas aizsardzības ministrs.
NATO sardzē
Vēstnieks uzsvēra, ka pašlaik Latvijā ir droši, taču drošību nosaka ne tikai bruņotie spēki, bet arī sabiedrības saliedētība un dzīves līmenis.
Bērziņš apliecināja, ka Latvijā dislocētais NATO kontingents neapdraud Krieviju, taču ir pietiekams, lai nepieciešamības gadījumā no apturēšanas spēkiem kļūtu par aizsardzības spēkiem.
NATO samitā jūlijā alianse pieņēma lēmumu par agrāk nebijušu militārās klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā un Baltijas reģionā. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā tiks izvietoti NATO bataljoni (līdz 1,2 tūkstoši karavīru katrā). Dislokācija sāksies jau nākamā gada janvārī.
Viltus satraukums
Pie tam Bērziņš piezīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku kuģu un lidmašīnu tuvošanās Baltijas valstu robežām ir nedraudzīga, un norādīja, ka līdz šim tie viņu teritorijā nav iekļuvuši.
Latvijas Bruņotie spēki regulāri informē par Krievijas kara kuģu, kā arī Krievijas GKS lidmašīnu tuvošanos Latvijas robežām.
Maskava atkārtoti uzsver, ka nevēlas nekādu konfrontāciju ar Baltijas valstīm. Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji uzsver, ka visi lidojumi atbilst starptautiskajiem noteikumiem, pie tam Baltijas jūras gaisa telpā regulāri tiek konstatēta izlūklidmašīnu klātbūtne.
