Vācijā bēgļi piekrīt vietējiem islāmofobiem un eiroskeptiķiem

Мигранты в районе границы между Македонией и Грецией.
Мигранты в районе границы между Македонией и Грецией. - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Vācu sociologi izpētījuši bēgļu politiskos uzskatus un atklājuši, ka būtībā tie neatšķiras no Vācijas labējo partiju vēlētāju viedokļa, kas uzstājas par izstāšanos no eirozonas un pret Eiropas islamizāciju.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Berlīnes Komunikācijas, žurnālistikas un ekonomikas augstskola pirmdien publicēja Berlīnē pētījumu par bēgļu attieksmi pret demokrātiju un viņu gatavību integrācijai, raksta Sputnik Deutschland.

Saskaņā ar pētījuma datiem, vairums bēgļu gan atbalsta Vācijā demokrātisko iekārtu, taču viņu izpratne par demokrātiju ir diezgan pretrunīga. Pētnieki novērojuši, ka bēgļu uzskati ir līdzīgi AV un PEGIDA piekritēju uzskatiem. AV (Alternatīva Vācijai) ir eiroskeptiķu partija, kas uzstājas par Vācijas izstāšanos no eirozonas, PEGIDA – partija, kas uzstājas pret Eiropas islamizāciju.

Tāpat izrādījās, ka aptaujāto cilvēku priekšstati par morāli ir manāmi konservatīvāki, nekā pamatiedzīvotāju uzskati. Dažas sociālās un sabiedriskās migrantu vērtības atgādina " Vācijas sabiedrību 50. gados". 48% aptaujāto uzskata, ka sekss pirms laulības ir grēks, un tas ir jānosoda. Vairums bēgļu vēlētos dzīvot kaimiņos ar daudzbērnu vācu ģimenēm, bet negribētu dzīvot kopā ar jauktām ģimenēm, ebrejiem, homoseksuāļiem un nelaulātajiem pāriem.

Ситуация с беженцами - Sputnik Latvija
Protesti Muceniekos: bēgļi grib naudu un internetu

Attiecībā uz reliģiju migranti izrāda daudz lielāku toleranci: 87% izsakās par valsts atdalīšanu no reliģijas. Ticība viņu izpratnē ir personīga lieta. 92% norādīja, ka viņi ir musulmaņi. Vairāk nekā puse no viņiem uzskata, ka katram ir jābūt iespējai pašam izvēlēties savu reliģiju.

84% aptaujāto atbalsta vārda brīvību, bet tikai 38% piekrīt, ka, piemēram, māksliniekiem ir tiesības satīriski izsmiet politiķus.

Integrācijas ziņā starp aptaujātajiem acīmredzot valda vienprātība: 91,9% uzskata par nepieciešamu vācu valodas apgūšanu un izrāda interesi par vācu kultūru. Turklāt vairākums vēlas iegūt papildu izglītību Vācijā, pirms meklēt darbu.

Publicētais pētījums ir pirmā bēgļu aptauja Vācijā. Aptauju KŽEA veica Berlīnes bēgļu centros jūnijā un jūlijā. Kopumā pētnieki izanalizēja 445 anketas.

Ziņu lente
0