RĪGA, 16. augusts — Sputnik, Jeļena Kirillova. Jau otro gadu no vietas, pateicoties Rīgas mēra Nila Ušakova vieglajai rokai, Lucavsalā notiek muzikālais festivāls Kubana. Dažus gadus tas rībēja un dārdēja pie Melnās jūras, bet tagad ir apmeties Daugavas krastā.
No radošā viedokļa festivāls neko nav zaudējis, apliecina tā organizatori. To pašu gan nevar teikt par festivāla apmeklētājiem — šogad četras dienas ilgais mūzikas maratons plašu skatītāju pulku nepiesaistīja. Tomēr festivāla producents, jeb, kā viņu dēvē šeit — komandante — Iļja Ostrovskis apgalvo, ka Kubanai vienkārši vajadzīgs laiks, lai atbrīvotos no etiķetes "krievu festivāls krieviem."
Vai Kubana paliks Rīgā
Iļja Ostrovskis atklāti teica, ka no finanšu viedokļa festivālam pienākuši grūti laiki. Šogad Kubanai radās zināmas grūtības, un vērienu, ko Kubana demonstrēja 2012. un 2013. gadā, festivāls atļauties nevar. Šis faktors izrādījās izšķirošais, izraugoties mākslinieku līmeni un diapazonu.
Kādā brīdī preses konferences laikā Iļja Ostrovskis neizturēja un pats uzdeva jautājumu zālei: "Atvainojiet, vai žurnālisti no Latvijas un Rīgas šeit ir? Kāpēc jūs neuzdodat jautājumus? Šitos es visus pazīstu!"
Vietējās preses pārstāvji bija mazākumā. Par festivālu rakstīja aptuveni divi desmiti žurnālistu no Krievijas, vietējos medijus pārstāvēja divi vai trīs cilvēki, no kuriem tikai viens bija latviešu preses pārstāvis — Neatkarīgās rīta avīzes muzikālais žurnālists Sandris Vanzovičs.
Sputnik korespondents painteresējās, vai Kubana paliks Rīgā
Šo jautājumu Ostrovskis savukārt uzdeva Rīgas pašvaldībai: "Redzu galerijā Rigas domes pārstāvji. Šis jautājums vairāk adresēts viņam, nevis man. Vai šogad ir sūdzības par skaļu skaņu? Desmit reizes mazāk? Mēs mūziku pagriezām desmit reizes klusāk."
Atgādināsim, ka pērn jau pirmajā festivāla naktī policija saņēma no Rīgas iedzīvotājiem 60 sūdzības par troksni. Šogad skatuves tika pavērstas citā leņķī un organizatori solīja mazāku skaļumu, lai netraucētu gulēt vietējiem iedzīvotājiem.
Par Vahtangu Kikabidzi un grūtu vecumu
- Vai uzminējāt ar īpašā viesa izvēli?
— Jā, ar īpašo viesi (Vahtangs Kikabidze, kurš pēc 2008. gada augusta notikumiem neapmeklē Krieviju) es uzminēju, taču laiks un vieta, šķiet, nebija pareizi. Ja Kikabidze būtu parādījies Krievijā festivālā Kubana 2012. vai 2013. gadā, protams, būtu bijis labāk.
- Kādā no intervijām jūs Kubana nosaucāt par pastāvīgi čurājošu mazbērnu. Kā tagad varētu raksturot festivālu?
— Vai jūs mani provocējat? Gaidāt, ka teikšu, ka bēns sācis ne tikai čurāt, bet arī kakāt? Mums pašlaik sākušies grūtie pārejas gadi. 2015. gadā mēs vienkārši visu, kas mums bija, pārcēlām uz Rīgu nepārvaramas varas apstākļu dēļ, un domāt un analizēt iespēju nebija. Tagad, 2016. gadā ir jāpieņem lēmums par to, ko mums tagad nozīmē Kubana: vai es orientējos uz mūsu auditoriju Krievijā, vai orientējos uz vietejo auditoriju, vai gribu pakoķetēt ar vietējo auditoriju, kādu pozīciju man jāieņem politiskajā jautājumā un tā tālāk.
Rezultātā pieņēmu lēmumu, ka mēs necentīsimies kaut kā globāli pielāgoties pašreizējiem apstākļiem, un Kubanai jāpaliek uzticīgai sev. Šeit ir palicis viss, kas Kubana bija rak
sturīgs Krievijā — daudzveidīgi starptautiskie muzikanti un absolūti neprātīgi dažādu mūzikas stilu sajaukumi. Mūsu atmosfēra un atrašanās vieta netālu no ūdenskrātuves.
Ir tādi apstākļi, ko es nevaru mainīt. Es nevaru atvilināt šurp sauli no Anapas. Taču mēs saglabājam sevi, un nav iespējams iepatikties visiem. Jaunā mīlestība pret mums ar laiku parādīsies. Es ļoti labi atceros Kubana-2009. Veselovkas ciems un divi vai trīs tūkstoši cilvēku. Tagad viss izskatās tāpat. Tas ir kaut kāds otrais aplis.
Par mēģinājumiem atminēt latvieša dvēseles noslēpumu
No Latvijas preses atskanēja jautājums, ko iesākt ar katastrofiski mazo festivāla apmeklētāju skaitu.
— Man šajā ziņā ir pretrunīgi vērojumi, kas saistīti ar nacionālo raksturu, teiksim tā. Mums jau pašā sākumā tika pielīmēta etiķete, ka tas ir krievu festivāls krieviem. Gribu to oficiāli noliegt — festivāls Kubana nav festivāls krieviem. Mēs nekad neesam gribējuši kļūt par krievu festivālu. Šis stereotips ir jāatmet, — paziņoja Ostrovskis.
- Vai neesat domājuši par festivālu kā savdabīgu tiltu starp visām pēcpadomju valstīm? Šeit ir ļoti daudz baltkrievu un ukraiņu.
— Nedomāju, ka Latvijas teritorijā kāds atbalstīs tiltus, kas saista pēcpadomju telpu. Taču, no otras puses, mana ideja bija tieši tāda. Festivāls ar tādu līniju ieinteresētu gan krievus, gan latviešus. Taču pagaidām koncepcija nav izstrādāta. Iespējams, formulā ir kāda kļūda.
Četras dienas ilgais festivāls Kubana noslēdzās svētdienas vakarā ar grupas Garbage koncertu. Uz festivāla skatuves kāpa arī mākslinieki no Krievijas, ASV, Latvijas, Ukrainas, Vācijas un Grucijas. Dalībnieku vidū bija slavenas grupas un izpildītāji, piemēram, GuanoApes, TheSubways, Maxim (TheProdigy), NOFX, "Tarakāni!", "VopļiVidopļasova", Delfīns, "Kirpiči", Neiromonahs Teofans, Nogano un daudzi citi.
Izcilu padomju kultūras pārstāvju klātbūtne ir festivāla vizītkarte. Citu gadu Kubana apciemoja, piemēram, tādas zvaigznes kā Ļevs Ļeščenko un Valērijs Ļeontjevs. Šogad par festivāla īpašo viesi kļuva Vahtangs Kikabidze.