RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas un Vācijas ārlietu ministri Sergejs Lavrovs un Franks Valters Šteinmeiers 15. augustā nolasīja lekcijas Urālu federālajā universitātē. Politiķi pauda cerību par Krievijas un ES sadarbības atjaunošanos un skāra tādus jautājumus kā projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošana, situācija Ukrainā un Sīrijā.
Konfrontācijas nav
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers savas uzrunas gaitā pavēstīja, ka konfrontācijas Krievijas un rietumvalstu starpā nav, un Krievijai un Eiropas Savienībai "vajadzētu tuvināties".
Vācu diplomāts uzsvēra, ka atbalsta Krievijas un NATO Padomes iespēju izmantošanu, it īpaši sarežģītā periodā.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka cer uz Krievijas un ES sadarbības mehānismu atjaunošanos, it īpaši ņemot vērā to, ka Eiropā aug sapratne par to, ka nav citu alternatīvu kā vien attiecību normalizācija ar Krieviju.
"Atbilstošus signālus mēs saņemam ne vien no sabiedrības, humanitāro un lietišķo aprindu pārstāvjiem un parastiem pilsoņiem, bet arī no daudziem politiķiem, kuri lieliski saprot, ka Krievijas un NATO Padomes darba pārtraukšana, Krievijas un ES mehānismu iesaldēšana, protams, ir bijusi kļūda, ieskaitot arī Krievijas un Eiropas Savienības enerģētiskā dialoga iesaldēšanu," — teica Lavrovs.
Politiķis pauda cerību, ka Krievijas un Vācijas attiecības "atgriezīsies agrākajā trajektorijā". Pie tam viņš atzīmēja, ka attiecību kādreizējā līmeņa atjaunošanai nepieciešama kompleksa pieeja.
Jautājumā par Krievijas un Ziemeļatlantijas alianses sadarbību Lavrovs atzīmēja, ka iepriekšējā Krievijas un NATO Padomes sēdē Maskava iesniegusi aliansei konkrētus ierosinājumus militārās sadarbības atjaunošanas jomā.
"Pēdējā sēdē pagājušajā mēnesī mēs iesniedzām konkrētus ierosinājumus militārās sadarbības atjaunošanai, galvenokārt — no uzticības paplašināšanas viedokļa šajā sfērā," — teica Lavrovs, uzstājoties Urālu federālajā universitātē.
Politika nedrīkst iejaukties ekonomikā
Franks Valters Šteinmeiers uzsvēra, ka politika nedrīkst iejaukties gāzes vada "Ziemeļu straume 2" projekta īstenošanā.
"Gazprom" un Eiropas kompānijām pašām jārisina jautājumi, kas saistīti ar "Ziemeļu straumei 2" nepieciešamo atļauju saņemšanu, politika nedrīkst iejaukties," — teica Šteinmeiers, uzstājoties Jekaterinburgā.
Šo viedokli jau vairākkārt paudusi arī Krievija, un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēlreiz apstiprināja, ka Krievija nevēlas politizēt gāzes vada "Ziemeļu straume" projektu un cer, ka šajā jautājumā virsroku pār politiku gūs veselais saprāts.
Politiķis norādīja, ka "Ziemeļu straume" sekmēs gāzes piegāžu diversifikāciju un kļūs par ieguldījumu, realizējot Parīzē noslēgtās vienošanās klimata jautājumos.
Minskas protokoli
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka Minskas protokoliem arī turpmāk jāpaliek par orientieriem, kas ļaus noregulēt situāciju Donbasā, neskatoties uz spriedzes palielināšanos Krimā, kur nesen tika aizturēti diversanti, kas gatavoja teroraktus.
Vācu politiķis uzskata, ka pastāv iespējas īstenot politiskos punktus, kas iekļauti protokolos Ukrainas jautājumā, — tie skar likumu par vietējām vēlēšanām, amnestiju un īpašo statusu.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piezīmēja, ka Maskava ietekmēs pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas Tautas republikas ar mērķi panākt, lai tās pārietu pie konstruktīva darba.
"Ceru, ka mēs tomēr panāksim Minskas protokolu izpildi. Krievija noteikti noies savu ceļa daļu un konstruktīvi noskaņos DTR un LTR," — viņs teica, uzstājoties Jekaterinburgā.
