RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lielbritānija varētu uzsākt izstāšanās procesu vēlāk nekā tika plānots — 2017. gada beigās, ziņo RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi Sunday Times.
Iepriekš Lielbritānijas valdība ne vienu reizi vien ir ziņojusi, ka tai nepieciešams laiks, lai sagatavotos procesam, kas šogad netiks uzsākts, kā arī apliecināja, ka vēlas organizēt pārrunas, pirms stāsies spēkā Lisabonas līguma 50. pants, kas nosaka dalībvalsts izstāšanās mehānismu. Taču ES steidzina Londonu un atsakās no iepriekšējām pārrunām. Kā jau tika ziņots, Lielbritānijas oficiālais paziņojums par šī panta izmantošanu, iespējams, tiks nosūtīts Briselei 2017. gada sākumā.
Taču Sunday Times informē, ka britu ministri privātā kārtībā brīdinājuši Londonas finansistu aprindu augstu stāvošus pārstāvjus par to, ka process, iespējams, netiks iedarbināts līdz 2017. gada beigām, tāpēc valsts izstāšanās no ES tiks atlikta līdz 2019. gada beigām, jo pēc atbilstošas vienošanās stāšanās spēkā ES līgumi vairs netiek attiecināti uz valsti, kas izstājas no savienības (tie paliek spēkā vēl divus gadus no paziņojuma saņemšanas brīža).
"Pašlaik ministri domā, ka izstāšanās procesa sākumu iespējams atlikt līdz 2017. gada rudenim," — izdevumam paziņoja viens no informācijas avotiem Sitijā. "Viņiem nav infrastruktūras cilvēkiem, ko nāksies noalgot. Viņi saka, ka viņi pat nezina, kādi ir pareizie jautājumi, kas būs jāuzdod, kad viņi beidzot sāks pārrunas ar Eiropu," — viņš piebilda.
Šī gada 23. jūnijā Lielbritānijā notika referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā. Oficiālie dati liecina, ka par valsts izstāšanos no ES nobalsojuši 51,9% britu. Valsts premjerministrs Deivids Kamerons atkāpās no amata. Viņa postenī stājās bijusī Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja, kura nodibināja Brexit lietu ministriju. Informācija liecina, ka tās vadītājs Deivids Deiviss ir pieņēmis darbā aptuveni pusi nepieciešamo darbinieku. Arī otrā jaunā ministrija — Starptautiskās tirdzniecības ministrija, ko vada Liams Fokss, ir saskārusies ar grūtībām, ko rada nepieciešamo speciālistu meklējumi.
Pie tam kāds valdības loceklis Sunday Times pastāstījis, ka radušās zināmas grūtības, kas saistītas ar vēlēšanu datiem Vacijā un Francijā, kas varētu aizkavēt pārrunu sākumu Brexit jautājumā. Francijā prezidenta vēlēšanas notiks 2017. gada aprīlī, Vācijā — 2017. gada rudenī.
Iepriekš Apvienotās Karalistes finanšu ministrs Filips Hamonds norādīja, ka Lielbritānija arī turpmāk izmantos visas tiesības un privilēģijas, ko dāvā dalība ES, līdz pat brīdim, kad tā no savienības izstāsies. Valsts ir arī apstiprinājusi saistības iemaksāt līdzekļus Eiropas Savienības budžetā. Lielbritānija ir lielākais ES donors: starpība starp summu, ko Londona pārskaita ES un saņem atpakaļ sastāda aptuveni 11 miljardus eiro.
