RĪGA, 12. augusts — Sputnik. Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljurande pauda bažas sakarā Krievijas reakciju pēc ukraiņu diversantu aizturēšanas Krimā, kuri plānoja īstenot Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes organizēto teroraktu sēriju.
"Es aicinu Krieviju nepastiprināt spriedzi reģionā, pildīt savas starptautiskās saistības, Minskas vienošanās, turpināt pārrunas "Normandijas formātā" un nemeklēt iemeslus izvairīties no saistību izpildes," – Kaljurandes paziņojumu citēja ziņu aģentūra BNS.
Atzīmēts, ka Igaunijas ārlietu ministres telefona sarunā ar ukraiņu kolēģi Pāvelu Kļimkinu viņa paudusi valsts atbalstu saspringtās situācijas atrisināšanai Austrumukrainā un Krimā.
10. augustā Krievijas Federālais drošības dienests informēja, ka Krimā novērsti terorakti, ko gatavojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. FDD ziņoja, ka terorakti gatavoti nozīmīgos Krimas infrastruktūras elementos. To mērķis bija sociāli politiskās situācijas destabilizācija pussalā vēlēšanu priekšvakarā. Teroraktu novēršanas operācijā gājuši bojā divi krievu karavīri. Krievijas prezidents Vladimirs Putins informāciju par Krimā gatavotajiem teroraktiem nosaucis par biedējošu un paziņojis, ka Ukraina ir pārgājusi pie terora, nevis meklē mierīgas noregulēšanas iespējas. Ukrainas Ģenerālštābs informāciju par diversantu nosūtīšanu uz Krimu nosaucis par provokāciju.
Vakar Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzdevis pastiprināt kaujas gatavību Ukrainas spēka struktūru vienībās pie robežas ar Krimu un Donbasā, kā arī uzdeva Ārlietu ministrijai ierosināt telefona pārrunas trīspusējā "Normandijas formātā."
Krima un Sevastopole atgriezās Krievijas sastāvā saskaņā ar referenduma rezultātiem 2014. gada martā. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju. Pie tam Ukrainas un rietumvalstu valdības atteicās atzīt tautas gribas izpausmi un ieviesa pret reģionu vērstas sankcijas. Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Krievijas Ārlietu ministrija uzsver, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski nobalsojuši par atgriešanos Krievijas sastāvā saskaņā ar starptautiskajām tiesiskajām normām un ANO Statūtiem.
