Ar šo rakstu noslēgsies mana triloģija par "antitabakas propagandas klasiķu" — britu mediķu Ričarda Dolla un Ostina Hilla mantojumu, kuri veselu pusgadsimtu centās paskaidrot, kā smēķēšana kaitē smēķētājiem. To noslēgšu augstā stilā — ar sarunu par nelaiķiem un par to, kā notiek smēķēšanas rezultātā mirušo uzskaite.
Iepriekšējā rakstā es stāstīju, kā Dolls un Hills mēģināja sastādīt ar smēķēšanu "saistīto" slimību sarakstu un atgādināju, ka"saikne" (statistiskā) ir viena lieta, bet "ar smēķēšanu izraisītās slimības"- pavisam cita. Tagad paskatīsimies, kā šis saraksts, kurš ievērojami paplašinājies kopš tiem laikiem, ir noderējis amerikāņu medicīniskajam lobijam konkrētām finansiālām darbībām.
Vēl viena neliela piezīme ievadam par to, kāds tam sakars ar Ameriku. Runa nav tikai par to, ka antitabakas kampaņa ir īsts amerikāņu komerciālais produkts, ko tā eksportē pa visu pasauli. Runa ir par pirmajā rakstā pieminēto "lielo trijotni" — amerikānis, brits un krievs (es), kuri pastāvīgi sazinājās jautājumā par antitabakas kampaņas statistiku un citām īpatnībām.
Šodien es citēšu amerikāni — Maiklu Makfādenu, akadēmiski izglītotu cilvēku, statistikas un propagandas speciālistu, slaveno grāmatu "Antitabakas kustības aktīvistu smadzeņu preparēšana" un "Tobacconacht" autoru.
Maikls atgādināja mums — man un anglim Frenkam Deivisam, kā tiek skaitīti nelaiķi. Kad pirms sešiem mēnešiem pajautāju Frenkam, cik daudz cilvēku patiešām mirst no smēķēšanas, viņš attrauca — neviens. Vai esat redzējuši kaut vienu miršanas apliecību, kurā būtu minēts miršanas cēlonis — smēķēšana? Daudzi mediķi tomēr cenšas saglabāt cieņu pret savu profesiju.
Bet kā tad…? Maikls pastāstīja, ka ASV ir vesela virkne datorprogrammu, kas radušās no viena pirmavota — SAMMEC (Smoking Attributable Mortality, Economic, and Morbidity Costs, jeb "smēķēšanai piedēvētā" (tieši tā — piedēvētā!), saslimstība un mirstība, un to ekonomiskās izmaksas. Tieši tā skaita nelaiķus. Ne tikai ASV, bet, šķiet, ir visur pasaulē.
Kam tas nepieciešams? Piemēram, lai aprēķinātu akcīzes nodokli katrai cigarešu paciņai vai apdrošināšanas prēmijas u.c. Tas ir bizness.
Ja kāds jums saka, ka smēķētāji "dārgi izmaksā sabiedrībai", varat droši pasmaidīt. Viņi maksā par visu, un, iespējams, pat pārmaksā. Maikls raksta, aprēķini liecina: smēķētāju ārstēšanās ASV izmaksā 96 miljardus dolāru gadā. Vai jūs patiešām domājat, ka to visu nesedz apdrošināšanas medicīna — savlaicīgi un ar krietnu pārmaksu? ASV smēķētāji par apdrošināšanu maksā vairāk. Šo principu vēlas ieviest arī Krievijā. Kā jums šķiet, kāpēc ir vajadzīga antitabakas kampaņa?
Nu labi. Bet kā tad šī programma aprēķina nelaiķus, ja jau rodas tādas grūtības ar "nāvi smēķēšanas dēļ"?
Maikls paskaidroja: programmu ielādē cilvēki (tie, kuriem ir izdevīgi, lai mirušo skaits būtu lielāks). Viņi piepilda programmu ar koeficientiem un kvotām.
Pieņemsim, ka smēķēšana rada sarežģījumus dažu Dolla un Hilla atjaunotajā sarakstā iekļauto slimību gaitā. Kad bija izpētīti vairāki simti slimības vēsturu, mediķu grupa pieļāva, ka 5% nāves gadījumu "iespējams statistiski ir saistīti" ar smēķēšanu. Tā nu šie 5% tiek iekļauti programmā un galu galā dod mums jau zināmos astronomiskos skaitļus.
Lieta tāda, ka no šī brīža par 5% noteiktas slimības rezultātā mirušo visā pasaulē tiek vainota smēķēšana.
Pie tam puse minēto nāves gadījumu, raksta Maikls savā grāmatā, attiecas uz cilvēkiem, kuri ir vecāki par 75 gadiem, bet 20% — uz cilvēkiem pēc 85 gadu vecuma.
Kas tad īsti sanāk? Piedodiet, tātad nelaiķi ir neīsti? Jā, toties nauda ir reāla.
Un gribas, lai naudas būtu aizvien vairāk. Kad izrādās, ka nelaiķu viņiem trūkst, to skaits mistiskā kārtā pieaug.
Paskatieties, kā Maikls izklaidējas kārtējā interneta diskusijā. Man gribētos precīzi citēt viņa vārdus. Kāda sieviete uzdeva jautājumu: kā tad ir ar 480 tūkstošiem amerikāņu, kuri ik gadus mirst no smēķēšanas? Maikls painteresējās, kur viņa atradusi šos datus. Izrādījās, ka dati ņemti no "NewYork Times".
Maikls atbildēja: "Sveika, Mērij. Es vēlos jums pateikties! Es nekad neesmu mēģinājis atsvaidzināt atmiņu, sekojot konkrētajam propagandas paraugam! Šīs pašas avīzes arhīvi norāda, ka 1965. gadā šis skaitlis bija 300 tūkstoši. Savukārt 1987. gadā, kad 37 miljoni smēķētāju bija atmetuši smēķēšanu, mirstība smēķēšanas dēļ valstī pieauga līdz 350 tūkstošiem. Vēlāk 1990. gadā, kad smēķēšanu atmeta vēl pāris miljoni cilvēku, nāves gadījumu skaits pieauga līdz 400 tūkstošiem. Un visbeidzot, kad 2000. gadā smēķēšana tika aizliegta visur izņemot smēķētāju vannas istabas, mirušo skaits pieaudzis līdz 450 tūkstošiem, bet tagad — pat līdz 480!"
Tālāk Maikls (paturēsim prātā — viņš ir statistiķis) atsaucas uz oficiāliem dokumentiem, kuros norādīts smēķētāju skaits, ņem tautas skaitīšanas rezultātus un sastāda tabulu.
1965. gads — 52 miljoni smēķētāju — 300 000 mirušie
1987. gads — 46 miljoni — 350 000 mirušie
2016. gads — 37 miljoni — 480 000 mirušie
Maikls sastādīja grafikus un pagarināja tos līdz 2066. gadam. Iznāca, ka ASV paliks 15 miljoni smēķētāju, un katru gadu mirs viens miljons no viņiem! Kā tā? Vai rodas tāda īpaša cilvēku suga (salīdzinot ar cilvēkiem, kuri dzīvoja 1965. gadā), kurus tabakas dūmi ietekmēs īpaši slikti?
Vai tiešam smēķēšana ar katru gadu nogalina arvien vairāk smēķētāju? 1965. gadā vienu no 173 smēķētājiem, bet 2066. gadā — jau katru piecpadsmito? Kā tā? Uz šo jautājumu atbildes nav.
Nē, patiesībā jau ir gan. Antitabakas kampaņa domāta cilvēkiem, kuri — kā šķiet dažam labam — nav spējīgi domāt, salīdzināt skaitļus, meklēt visu šo apgalvojumu un sarakstu pirmavotus.
Tomēr ir cilvēki, kuri nav tik lētticīgi, un aizvien biežāk uzdod jautājumus.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
