RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Daudzi latviešu diasporas pārstāvji nav gatavi atgriezties dzimtenē kolektoru kompāniju darbības dēļ, vēsta portāls Lsm.lv.
Latviete Līga Šveica portālam pastāstīja, ka pirms sešiem gadiem zaudējusi darbu uzņēmumā štatu samazināšanas dēļ un vairs nav spējusi apmaksāt kredītu. Visi potenciālie darba devēji piedāvājuši tikai minimālo algu, un meitene nolēmusi doties uz Londonu.
Viņa pavēstīja, ka divām trešdaļām viņai pazīstamo Latvijas iedzīvotāju, kas devušies uz Lielbritāniju, ir kredītsaistības: kāds paņēmis kredītu studijām, cits — dzīvokļa remontam vai nekustamā īpašuma iegādei. Daudzi nav spējuši norēķināties. Pati Līga plāno atmaksāt parādu jau pēc gada, un tad viņa varēs padomāt par iespēju atgriezties Latvijā.
Daudz sliktākā situācijā nokļuvuši viņas paziņas, atzīstas emigrante.
"Viņi pat domāt nevar par to, ka varētu atdot kredītus. Un tie procenti ik gadus tikai aug augumā. Cilvēki vienkārši nevar tos samaksāt. Ir tādi, kas maksās 5, pat 10 gadus, bet ir arī tādi, kas tuvākos divus vai trīs gadus pat nevarēs atļauties sākot kaut ko nomaksāt," — teica Līga.
Kāda cita ģimene, kas vēlējās palikt anonīma, portālam Lsm.lv pastāstīja, ka pirms deviņiem gadiem viņi pārdevuši kredītā pirkto dzīvokli, taču palikuši bankai parādā lielu naudu. Iespējas nomaksāt parādu nav bijis, un viņi devušies uz Lielbritāniju, kur var dzīvot un nomaksāt kredītu. To viņiem nāksies darīt vēl ilgus 20 gadus. Ja viņi pārtrauks maksāt, banka saņems ķīlu — tuvu radinieku vienīgo mājokli.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji nesniedz ziņas par savu dzīves vietu ārzemēs. Viens no iemesliem — viņi slēpjas no kolektoriem. Taču ilgi slēpties neizdosies, jo aizņēmējus ir sākuši meklēt arī citās valstīs.
Kredītu konsultants no Mančesteras Andrejs Smoļenko apliecināja, ka nesen Latvijas kolektori ir sākuši sadarbību ar britu uzņēmumiem, un "ir ļoti vienkārši atrast cilvēkus, kuri devušies uz Apvienoto Karalisti." Viņš paskaidroja, ka britu uzņēmumu pakalpojumi kolektoriem no Latvijas īpaši daudz neizmaksā.
Bažas gan rada tas, ka nav iespējams noslēgt fiziskas personas maksātnespējas atzīšanas procesu sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, taču Smoļenko steigšus mierināja: ja procedūra sākta pirms britu izstāšanās no ES, dokumenti par bankrotu paliks spēkā.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vakar paziņoja, ka par 100% jāpalielinās vidējās algas apmēram valstī, lai veicinātu latviešu diasporas pārstāvju atgriešanos mājās.
Endziņš, kuru citē Baltnews, uzskata, ka tikai tad, ja vidējā alga Latvijā sasniegs 70% līmeni no ES vidējās algas, būs iespējams cerēt, ka latviešu diasporas pārstāvji pārcelsies uz dzīvi Latvijā.
