RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Eksperti pārrunāja Varšavas samita rezultātus no Krievijas un NVS viedokļa pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija Segodņa" apaļā galda. Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Eiropas drošības nodaļas vadītāja Krievijas starptautisko lietu padomes eksperta Dmitrija Daņilova viedokļa, samita rezultāti tika vien pienācīgi noformēti un piedāvāti auditorijai.
"Akcenti nav mainījušies – NATO paziņoja, ka atgriežas pie senajām tradīcijām: pastiprina kolektīvās aizsardzības funkciju, apturēšanas sistēmu Austrumos, kur par galveno draudu drošībai tiek uzskatīta Krievija. Alianse saskaras ar nopietnu problēmu, kas saistīta ar partnerības stiprināšanu visās jomās. Kopīgā deklarācijā tika norādīti nākamas sadarbības virzieni, taču nez kā tie darbosies, īpaši Brexit kontekstā," — uzsvēra eksperts.
Viņaprāt, ir noteikta politiskā platforma ES un NATO mijiedarbībai: "ES turpinās zaudēt neatkarību visās frontēs. Kā šajā sakarā var runāt par kādu Eiropas autonomiju? NATO filozofijai tagad piemīt ofensīvs raksturs, tās mērķis ir pastiprināt Krievijas apturēšanu. ES zaudē politiskās iespējas izrādīt elastību, tostarp arī sankciju atcelšanas jautājumos. Tas ir ilgtermiņa izaicinājums Krievijai. Sekojot NATO, ES atzīst, ka ir iespējama Krievijas agresija attiecībā uz Poliju un Baltijas valstīm. Laiki, kad bija iespējams variēt NATO un Krievijas, kā arī Krievijas un ES attiecības, ir pagājuši," – paskaidroja Daņilovs. Viņš uzskata, ka funkcijas tagad ir sadalītas: NATO cenšas iebiedēt, bet ES soda ar sankcijām.
"NATO veido politisko tendenci ar savu dinamiku un diez vai ļaus runāt par kādu atjauninināšanu. Starpība starp 2008. gadu pēc notikumiem Gruzijā un 2016. gadu ir tāda, ka diez vai ir iespējams veidot attiecības no jauna. Alianse nav gatava konstruktīvai sadarbībai. Krievija un Rietumi kārtējo reizi ir zaudējuši savstarpējos sakarus – no jauna darbojas savstarpējās bremzēšanas paradigma."
Vaicāts, vai tuvākajā laikā ir iespējama Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO, eksperts atbildēja, ka lēmumam par Dalības rīcības plāna piešķiršanu vienmēr ir politisks raksturs: "Ir skaidrs, ka Ukraina un Gruzija nav gatavas pat no formālā viedokļa, lai gan NATO valstis ziņo, ka tās progresē. Alianse saglabā neskaidru situāciju un reaģē atbilstoši notikumu tālākai attīstībai. Valstis var uzņemt NATO jebkurā brīdī, es neizslēdzu šādu iespēju," — noslēgumā teica Daņilovs.
Viņam piekrita KZA ASV un Kanādas institūta direktora vietnieks Viktors Kremeņuks: "Ir pāragri cerēt uz konstruktīvu dialogu. Abas puses nav tam gatavas, nav programmas, par ko var runāt? Atliek tikai propagandas karš un apspriežamo jautājumu sagatavošana NATO un Krievijas attiecībām nākotnē. ASV valdībā nomainījušās paaudzes. NVS ir kļuvusi par ASV brīvo medību lauku. Savukārt tas ir izraisījis Maskavas atbildes reakciju – mūsu politika ir kļuvusi stingrāka," — uzsvēra Kremeņuks.
Alianse nav ieinteresēta uzsākt liela mēroga konfliktu, taču tai vajadzētu bīties no konflikta provokācijas, ja NATO veidosies to vadības mehānismi. Šādu viedokli izteica Pēterburgas universitātes Starptautisko attiecību fakultātes profesors, Krievijas starptautisko lietu padomes eksperts Nikolajs Meževičs. Viņš norādīja, ka pašlaik tiek no jauna pārdalītas lomas NATO un ES tandēmā: "NATO arvien vairāk nodarbojas ar ekonomiku, bet ES – ar drošību."
"Mēs esam analizējuši Baltijas valstu starptautisko politiku un secinājuši, ka tām Varšavas samits ir īsti nepaklausības svētki. Baltijas valstu uzdevums bija par katru cenu pievērst sev uzmanību. Šīm valstīm pēc PSRS sabrukšanas nebija mērķa radīt efektīvu ekonomiku un demokrātiju. To mērķis ir konflikta provocēšana. Ilgu laiku nekas no tām nebija dzirdams, taču pēc Krimas notikumiem tika pieņemts lēmums pārvērst Baltiju par potenciālo poligonu agresijai pret Krieviju."
NATO samits piektdien pieņēma lēmumu par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. NATO plāno jau 2017. gadā izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus. Katras struktūrvienības skaits varētu sasniegt 800-1200 tūkstošus cilvēku. Tika noteiktas pamatvalstis bataljonu veidošanai— Lietuvā tā būs Vācija, Latvijā — Kanāda, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV.
