RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Ja Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi maksās no 25 līdz 70 eiro obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas vajadzībām, ikgadējais līdzekļu apjoms veselības jomā palielināsies no 268,5 līdz 751,8 miljoniem eiro, liecina Veselības ministrijas aprēķini.
Divi obligātās veselības apdrošināšanas modeļi faktiski nozīmē papildu apdrošināšanas iemaksu. Ja ņemt par pamatu strādājošo skaitu Latvijā (Centrālā statistikas pārvalde informē, ka maijā tas bijis 895 tūkst. cilvēku), 25 eiro no katra strādājošā mēnesī dos 268,5 miljonus eiro gadā, bet 70 eiro mēnesī — 751,8 miljonus eiro.
Trešais variants paredz 1% sociālo iemaksu pārdalīšanu un piešķirs medicīnas budžetam papildu 80 miljonus eiro, pastāstīja LETA Veselības ministres biroja vadītāja Dace Preisa.
Veselības ministrija aizstāvēs medicīnas finansēšanas modeli, kas neparedz palielināt kopējo nodokļu slogu.
Iepriekš Veselības ministre Anda Čakša paziņoja, ka paredzētas iemaksas veselības apdrošināšanas sistēmā ir pārāk lielas un varētu nopietni ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības principu, tāpēc viņa atbalsta nodokļu pārdali. Viņa uzskata, ka veselības apdrošināšanas sistēmas nodrošināšana ir valsts, nevis privāto apdrošinātāju uzdevums, jo daļa cilvēku varētu palikt ārpus šīs sistēmas un nesaņemt medicīnas pakalpojumus.
Čakša atgādināja, ka veselības aprūpes budžets Latvijā sastāda 2,9% no IKP, lai gan būtu jābūt vismaz 4% apmērā, tāpēc ar 35 miljoniem eiro, kas papildus ieplānoti nākamā gada budžetā, nozarei nepietiks.
Viņas priekšgājējs Guntis Belēvičs šī gada maijā stāstīja par trim obligātās apdrošināšanas modeļiem. Vienu no tiem savulaik izstrādājusi bijusī veselības ministre Ingrīda Circene. Saskaņā ar šo koncepciju, bezmaksas medicīniskie pakalpojumi ir paredzēti tiem, kuri maksā ienākuma nodokli, un tiem, kurus apdrošina valsts, bet finansējums vispārējās apdrošināšanas sistēmai ir jāsaņem no ienākumu nodokļa.
Vēl vienu modeli izstrādāja Latvijas Banka. Tā paredz privāto apdrošināšanas kompāniju un privātpersonu apdrošināšanas iemaksu piesaistīšanu, bet neaizsargātas iedzīvotāju grupas apdrošina valsts.
Nav zināms, kurš no visiem šiem modeļiem beidzot sāks darboties Latvijā. Skeptiķi uzskata, ka valsts, kā vienmēr, uzkraus nastu iedzīvotājiem un tādējādi mēģinās izvilkt medicīnu no purva.
