RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Divu gadu laikā, kas pagājuši kopš Krimas iekļaušanas Krievijas sastāvā, trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – ir uzņēmušās nesamērīgi lielu lomu Krievijas un Rietumu konfrontācijā, raksta The Washington Post.
Krievijas valdība sāka paplašināt militāro klātbūtni pie robežām ar bijušajām padomju republikām, bet sabiedrotās rietumvalstis, satraucoties par reģiona drošību, pārpludināja to ar karavīriem, tankiem un kara lidmašīnām. Pēc NATO samita Varšavā Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti vēl četri bataljoni.
Pēc referenduma, kurā Lielbritānija nolēma izstāties no ES, NATO loma – saikne starp Eiropas valstīm – kļuva vēl nozīmīgāka, ņemot vērā to, ka Lielbritānija nolēma pamest savienību brīdī, kad Krievijas un Rietumu konfrontācija rit pašā karstumā.
Ik dienas debesīs virs Baltijas jūras tiekas rietumvalstu un Krievijas lidmašīnas. Šī gada aprīlī Krievijas Su-24 pietuvojās ASV eskadras kuģim Donald Cook, kam sekoja nervoza NATO reakcija. Jebkāds uzbrukums Baltijas valstīm apdraudēs Rietumus lielākā mērā nekā Krievijas un Ukrainas konflikts, jo 2004. gadā Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās NATO, un alianse uzņēmās saistības aizsargāt šīs valstis.
Rietumu līderi izvairās no runām par jaunu auksto karu, taču gan krievu, gan rietumvalstu politiķi liek manīt, ka puses necer uz ātru konfrontācijas izbeigšanos. ASV bruņoto spēku Eiropā jaunais komandieris Kērtiss Skaparoti šopavasar paziņoja, ka alianse ir gatava tepat un uz vietas cīnīties ar Krieviju, savukārt ASV prezidents Baraks Obama četrkārt palielināja ASV budžetā iekļautos izdevumus militārajām vajadzībām Eiropā – tagad tie sastāda 3,4 miljardus dolāru.
Krievijas Aizsardzības ministrija veido divas jaunas divīcijas Rietumu kara apgabalā, pie robežām ar Baltijas valstīm un Poliju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija ir spiesta spert šos soļus, atbildot uz NATO augošo agresīvo retoriku.
Baltijas valstis, kas varmācīgi bija iekļautas PSRS sastāvā 1940. gadā un panāca neatkarību tikai 1991. gadā, bīstas, ka Kremlis tās varētu uzskatīt par kārdinošu mērķi. Ja notiks uzbrukums Baltijas valstīm, un NATO neatbildēs, tas nozīmēs alianses beigas, kas neapšaubāmi iepriecinās prezidentu Putinu, kurš NATO uzskata par vienu no Krievijas stratēģiskajiem apdraudējumiem.
NATO cenšas panākt, lai militārā klātbūtne Baltijā neizskatītos kā draudi Krievijai. Alianses līderi informē, ka 2,5 tūkstoši NATO karavīru nevar nopietni apdraudēt daudz lielākos Krievijas spēkus otrpus robežai.
Nesenā analīze, ko veica pētījumu centrs Rand Corporation, norāda, ka Krievija ir spējīga ieņemt Baltijas valstis 60 stundu laikā. Analīzes autori ieteica daudz lielākā mērā paplašināt NATO klātbūtni Baltijā, lai mainītu spēku attiecību – viņi ieteica šajā reģionā dislocēt septiņas brigādes, vairāk nekā 30 tūkstošus karavīru.
Kopš Krimas krīzes laikiem NATO organizē mācības Baltijas valstīs. Nesen Viru – nelielā pilsētiņā Igaunijā 25 km attālumā no Krievijas robežas notika ielu cīņu mācības. Starptautiskie spēki izlauza ceļu no pilsētas apkaimes līdz centram, ieņēma arhīvu, pamestu fabriku un degvielas uzpilses staciju. Datoru remonta darbnīcas un skaistumkopšanas salona apmeklētāji, kuru acu priekšā sākās kauja, sekoja tai ar interesi un zināmu skepsi.
Pašlai Krievijas un Igaunijas robežu veido zemē ierakti oranžzaļi stabi. Nožogojums starp tiem tiks izvilkts tikai nākamgad, un nekādu iespējamo iebrukumu tas neapturēs. Taču runas par draudiem no Krievijas puses un pastāvīgās mācības vietējos iedzīvotājus tikai kaitina. Narva, Igaunijas pierobežas pilsēta, kurā 80% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, tiek uzskatīta par Krievijas agresijas primāro mērķi. Taču pilsētas iedzīvotāji saņem Igaunijas algu un pensijas, labi zina, kā cilvēki dzīvo robežas viņā pusē, un krievu tankus negaida.
