RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško paziņoja, ka kompleksu "Iskanders" izvietošanai Kaliņingradas apgabalā ierobežojumu nav, taču nepieciešama militārās situācijas analīze.
"Mums nav nekādu ierobežojumu no sistēmu izvietošanas viedokļa," – uzsvēra Gruško.
Viņš paskaidroja, ka Krievijai nāksies rūpīgi izanalizēt militāro situāciju un izvēlēties efektīvākos drošības pasākumus, kas ļaus uzlabot valsts aizsardzības spējas.
Aleksandrs Gruško piezīmēja, ka faktiski NATO ir izraudzījusies aukstā kara laiku drošības shēmas.
"Nav ne mazāko šaubu par to, ka NATO rada jaunu militāro realitāti. Tādējādi alianse lielā mērā kaitē drošībai un stabilitātei reģionā, kas ilgus gadus no militārā viedokļa bija pats drošākais," – norādīja diplomāts.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO uzsvēra, ka Krievijas valdība vērīgi seko NATO spēku pieaugumam pie valsts robežām.
"Aina ir saprotama, tomēr atskanēja paziņojums, ka galīgo lēmumu NATO valstis pieņems samitā Varšavā. Līdz ar to ir acīmredzams, ka visi šie pasākumi, kas jāizvērtē kopumā, būtiski maina situāciju šajā Eiropas reģionā, kaitē drošībai, mazina stabilitāti un ne mazākajā mērā neatbilst Krievijas un NATO Pamataktam," – pavēstīja politiķis.
Dokuments, kas tika parakstīts 1997. gadā, nosaka, ka drošība šajā Eiropas reģionā tiks nodrošināta nevis uz militārā potenciāla nostiprināšanas rēķina, bet gan pateicoties militārās apturēšanas pasākumiem un atsakoties no lielu militāro spēku pastāvīgas dislokācijas.
Aleksandrs Gruško atzina, ka nepieciešama situācijas kompleksa analīze no militārā viedokļa.
"Runa ir ne tikai par četriem bataljoniem, kas tiks dislocēti Baltijas valstīs un Polijā saskaņā ar rotācijas principu. Jāņem vērā arī pastāvīgās, nepārtrauktās mācības, kas norit pie mūsu robežām," – norādīja diplomāts.
Gaidāmajā Ziemeļatlantijas alianses samitā Varšavā NATO dalībvalstis vēlas pieņemt lēmumu par nebijušu militārās klātbūtes paplašināšanu Austrumeiropas un Baltijas reģiona valstīs. Savas darbības NATO aizbildina ar nepieciešamību aizsargāties no šķietamajiem Krievijas draudiem.
Reģionā pēc rotācijas principa tiks dislocēti četri bataljoni (aptuveni tūkstoš karavīri bataljonā). NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gaidāmos lēmumus uzskata par ļoti nozīmīgiem NATO attīstības stratēģijai.
Pie tam Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta panākt spriedzes eskalāciju ne Baltijas valstīs, ne citviet. Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka Krievija ir spiesta spert atbildes soļus pret NATO agresīvo retoriku un darbībām pie savām robežām.
