RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Atvaļinātais ģenerālis Filips Brīdlovs, kurš nesen nolika NATO spēku Eiropā komandiera pilnvaras, slepeni plānojis "apiet" ASV prezidenta Baraka Obamas nevēlēšanos pastiprināt militāro spriedzi ar Krieviju konflikta dēļ Ukrainā. Par to liecina elektroniskās vēstules no Brīdlova Gmail konta, kas tika publicētas DC Leaks vietnē, raksta Inosmi, atsaucoties uz The Intercep.
Obama nepadevās Pentagona un Kongresa spiedienam, kuri pieprasīja piegādāt ieročus Ukrainas valdībai, jo baidījās no asinsizliešanas, raksta izdevums.
Uzstājoties Kongresā, Brīdlovs iebilda Obamas administrācijas nostājai, tāpēc žurnālisti sāka rakstīt par konfliktu starp ģenerāli un prezidentu.
Taču pārtvertās vēstules demonstrē vēl dramatiskāku ainu – atklājās slepens lobija kanāls, ar kura palīdzību ģenerālis centās piespiest Obamas administrāciju uzsākt pastarpinātu karu ar Krieviju Ukrainā.
2014. gada vēstulēs teikts, ka Brīdlavs vēlējies tikties ar bijušo ASV Valsts sekretāru Kolinu Pauelu un lūdza padomu par to, kā likt Obamas administrācijai ieņemt agresīvāku pozīciju attiecībā uz Krieviju.
"Iespējams, es kļūdos… Tomēr es neredzu, ka Baltais Nams patiesībā "vēlētos sadarboties" ar Eiropu un NATO. Godīgi runājot, es uzskatu, ka mūs "satrauc" iespēja iesaistīt valsti karā," — rakstīja Brīdlovs Pauelam, kurš piekritis tikties un apspriest problēmu.
"Man ir vajadzīgs jūsu padoms divos jautājumos. Kā var pievērst uzmanību šai iespējai laikā, kad visi domā tikai par ISIS, un kā strādāt ar POTUSu (POTUS, President of the United States — Obamas pavārds)," — turpināja ģenerālis.
Mēģinādams ietekmēt ASV administrāciju, Brīdlovs izmantoja vairākus kanālus, raksta The Intercep. Viņš rakstīja zinātniekiem un atvaļinātiem militāristiem, tostarp arī bijušajam NATO spēku virspavēlniekam Veslijam Klārkam ar lūgumu atbalstīt viņa pozīciju par nepieciešamību piegādāt ieročus Ukrainas armijai.
"Šķiet, POTUS mūs uzskata par draudiem, ko jācenšas samazināt… proti, neievelciet mani karā????" — rakstīja Brīdlovs Harlanam Ulmanam, Atlantic Council analīzes centra vecākajam konsultantam, aprakstot savus mēģinājumus iegūt Pauela atbalstu, lai ietekmētu Obamu.
"Tā kā Obama ir licis jums nesākt karu, tas nebūs viegli," — atbildēja Ulmans pēc dažiem mēnešiem vēstulēs, kas veltītās Brīdlovа pūlēm "ietekmēt, pierunāt, pārliecināt vai piespiest ASV" reaģēt uz Krievijas rīcību.
Eiropas medijos Brīdlovam izveidojies vanaga tēls – viņš pieprasīja NATO dalībvalstīm atmest diplomātiju un ieņemt stingru pozīciju attiecībā uz kaujiniekiem Ukrainā. 2016. gada februārī, uzstājoties Kongresā, Brīdlovs teicis, ka Krievija rada ilgtermiņa draudus ASV un tās sabiedroto Eiropā pastāvēšanai.
Der Spiegel vēstīja, ka 2015. gadā Brīdlavs pārsteidza Vācijas valsts vadītājus, paziņojot, ka DTR un LTR kaujinieki Donbasā saņēmuši vairāk nekā tūkstoti bruņutehnikas vienību, vairākus tūkstošus Krievijas karavīru, vienu no labākajām PGA sistēmām un artilērijas bataljonus. Domājams, šis ģenerāļa paziņojums bija provokācija ar mērķi izjaukt kancleres Angelas Merkeles centienus kļūt par starpnieci šajā konfliktā.
Iepriekš vācu ierēdņi uzskatīja, ka Brīdlovs pārspīlē, apgalvojot, ka pie robežas ar Ukrainu izvietoti 20 tūkstoši Krievijas karavīru. Viņi atklāja, ka ģenerāļa apgalvojumi par Krievijas militāro spēku pieaugumu pierobežas reģionos bija nepatiesi. Vācija paziņoja, ka tehnika un militārie spēki, par kuriem runāja Brīdlovs, minētajā vietā atradās jau pirms konflikta Ukrainā.
Vēstules apliecina Brīdlovа izmisīgos centienus radīt viedokli par labu konflikta eskalācijas atbalstam – viņš pat vērsās pie kolēģiem un draugiem ar lūgumu nodot viņa rīcībā izlūkošanas datus, kas apstiprinātu Krievijas draudus.
Filips Kārbers, zinātnieks, kurš regulāri sarakstījās ar Brīdlovu, sniedzot ģenerālim padomus un informāciju par Ukrainu, ir apstiprinājis vairāku publicēto vēstuļu patiesumu. Viņš informēja, ka ģenerālis apstiprinājis, ka uzlauzta viņa Gmail pastkastīte, darījis to zināmu valdībai un lūdzis izmeklēt notikušo, tomēr atbildi nav saņēmis.
Maskavas un Ziemeļatlantijas alianses attiecības pasliktinājās 2014. gada martā sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimas pievienošanos Krievijai. Vienlaikus tika apturēta arī Krievijas un NATO padomes darbība.
Maskava vairākkārt teikusi, ka nav ieinteresēta palielināt saspīlējumu, tomēr ir gatava adekvāti atbildēt uz Rietumu rīcību. Piemēram, KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka ir nolēmusi paplašināt Dienvidu kara apgabalā dislocēto armijas grupu sastāvu, ņemot vērā saspīlējumu dienvidrietumu virzienā.
