RĪGA, 5. jūlijs – Sputnik. Intervijā Latvijas radio 4 Rīgas vicemērs Andris Ameriks pastāstīja, kādas neatrisinātas problēmas ir vērojamas Rīgā.
Rīgas pašvaldība ir neapmierināta ar iekšpagalmu stāvokli pilsētā. Pirms pieciem gadiem darbu sāka programma ar mērķi savest kārtībā iekšpagalmus, taču situācija vēl joprojām nav ideāla. Tomēr neviens neplāno pielikt punktu minētajai programmai, un pagalmu uzlabošana turpinās.
Par otro problēmu, kas vērojama Rīgā, Ameriks uzskata ceļu stāvokli. Pašlaik pašvaldība remontē 20 ielas, vēl simts gaida asfaltēšanu, ja vien pilsētai pietiks līdzekļu. Rīdziniekus visvairāk nogurdinājis bezgalīgais Barona ielas remonts.
Nesenie plūdi Rīgā liecināja, ka lietusūdeņu kanalizācija nav kārtībā. Vicemērs paskaidroja, ka tā pilsētā saglabājusies kopš padomju laikiem un līdz pusei piepildīta ar smiltīm, taču nāktos uzrakt vai visu Rīgu, lai to atjaunotu. Kanalizācija tiks pakāpeniski nomainīta, un spēcīgas lietusgāzes gadījumā peļķes uz ielām joprojām būs redzamas, jo nekāda kanalizācija pāris stundu laikā netiks galā ar nokrišņu mēneša normu.
Pēdējo septiņu gadu laikā Rīgā ir uzcelti 18 daudzdzīvokļu municipālie nami, un šogad tiks nodotas vēl divas ēkas. Uz pusi ir saīsinājusies cilvēku rinda, kam nepieciešami dzīvokļi. Pašvaldība aktīvi cīnās ar graustiem un avārijas stāvoklī esošiem namiem, taču tos uzvarēt tik drīz vis neizdosies, jo nepārtraukti parādās jauni.
Jautāts par to, ko iesākt ar rindām bērnudārzos, Ameriks norādīja, ka rindas veidojas tikai atsevišķos rajonos un noteiktas vecuma grupas bērniem, jo 1,5-3 gadus vecus bērnus ir grūtāk iekārtot bērnudārzā nekā mazuļus 3-6 gadu vecumā. Rīgas pašvaldība palīdz vecākiem un apmaksā aukli bērniem līdz 5 gadu vecumam.
Vicemērs pastāstīja arī par maksas "Rīdzinieka karti", kuras ieviešana radīja zināmu neapmierinātību. Andris Ameriks uzsvēra, ka pašlaik ikviens rīdzinieks pilsētas budžetā ienes aptuveni 1,5 tūkstoti eiro gadā, tāpēc ir saprotams, ka pašvaldība atbalsta galvaspilsētas iedzīvotājus. Pašlaik rit pārrunas par to, ka pusi nodevu valsts iedzīvotāji maksās darba vietā, bet otru pusi – reģistrācijas vietā, tāpēc būs iespējams dāvāt privilēģijas tiem, kas strādā galvaspilsētā, bet dzīvo ārpus tās.
Politiķis atzīmēja, ka Rīga ir mūsdienīga pilsēta, kur daudzi pakalpojumi pieejami internetā, un plaši līdzekļi atvēlēti tam, lai Rīga varētu konkurēt ar citām Eiropas Savienības galvaspilsētām.