RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstīja dekrētu par vispārējas karaklausības ieviešanu.
2008. gadā Lietuva atteicās no karadienesta un sāka izmantot profesionālo armiju. Taču 2015. gada martā uz pieciem gadiem tika ieviests obligātais iesaukums armijā. To ierosināja valsts Aizsardzības padome un apstiprināja parlaments un prezidents. Likumprojekta komentāros teikts, ka obligātā karaklausība tiek ieviesta, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nepieciešamību nostiprināt Lietuvas aizsardzības spēkus.
"Likuma grozījumi ļaus aizpildīt armijas regulāros spēkus un izveidot sagatavotu karavīru rezervi. Obligātais iesaukums karadienestā un jauktais armijas modelis, kura ietvaros armiju veido iesauktie karavīri un profesionāļi, nostiprina saikni sabiedrības un armijas starpā, ļauj labāk apzināties nepieciešamību sagatavoties valsts aizsardzībai, izmantojot vienu no labākajiem efektīvas apturēšanas instrumentiem," – norādīja Grībauskaite.
Valdība plāno ik gadus iesaukt obligātajā dienestā 3,5 – 4 tūkstošus cilvēku. Pērn, kad tika atjaunots dienests armijā, pirmie trīs tūkstoši karavīru pieteicās brīvprātīgi. Šogad gatavību dienēt armijā pauduši vairāk nekā 3,8 tūkstoši jauniešu.
Jāatzīmē, ka pēc obligātā iesaukuma atjaunošanas valstī bija vērojams jauniešu emigrācijas vilnis. Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkēvičs atzina, ka emigrantu skaits ir pieaudzis pēc iesaukuma atjaunošanas.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzskata, ka Latvija nevar atļauties obligātā karadienesta ieviešanu, jo šim nolūkam nepieciešami vērā ņemami resursi un attīstīta infrastruktūra, kuras Latvijas teritorijā nav. Pēc ministra domām, obligāto karadienestu lielā mērā aizvieto zemessardze.
