RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Krievija neievēro noteikumus, ko paredz Krievijas un NATO noslēgtais Pamata akts sadarbības un drošības jomā, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Cita starpā Pamata aktā norādīti Krievijas militārās klātbūtnes ierobežojumi, taču tā ir būtiski paplašināta," – aģentūra RIA Novosti citēja Stoltenberga vārdus, kas publicēti avīzē Sueddeutsche Zeitung.
NATO dalībvalstis vēro pārlieku bruņojuma paplašināšanos Kaļiņingradā, Krimā, pie Barenca, Baltijas un Melnās jūras, kā arī Vidusjūras austrumu rajonā, uzsvēra Stoltenbergs, taču sīkāku informāciju nesniedza.
Viņš apgalvoja, ka Gruzijā un Ukrainā Krievija ir pārkāpusi "akta galveno principu" – visu valstu suverenitātes un teritoriālās vienotības ievērošana.
Vienlaikus, pēc alianses ģenerālsekretāra domām, NATO dalībvalstu militārās klātbūtnes paplašināšanās Austrumeiropā un Baltijas valstīs atbilst Krievijas un NATO Pamata akta noteikumiem.
"Visi mūsu veiktie pasākumi attiecas tikai uz aizsardzību. Tie ir proporcionāli un pilnībā atbilst mūsu starptautiskajām saistībām, tostarp arī Krievijas un NATO Pamata aktam. Ir jāpatur prātā tas, ka Krievijas un NATO aktā ir pieminēti ievērojami bruņotie spēki, un tas, ko cenšamies panākt mēs, ir daudz mazāk nekā jebkāda saprātīga jēdziena "ievērojami bruņotie spēki" interpretācija," – maijā apgalvoja alianses ģenerālsekretārs.
Intervijā Sueddeutsche Zeitung Stoltenbergs atkārtoja, ka NATO spēku paplašināšana austrumu flangā tiek īstenota ar mērķi novērst iespējamos konfliktus, nevis rīkot provokācijas. Viņš uzsvēra, ka četru tūkstošu karavīru dislokācija Baltijas valstīs un Polijā noritēs līdztekus citiem pasākumiem.
Samitā, kas notiks Varšavā 8.-9. jūlijā aliansei, pēc tās ģenerālsekretāra domām, nāksies pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar tās attīstības stratēģiju. Jau no nākamā gada janvāra NATO dalībvalstis vēlas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietot pa vienam bataljonam (līdz 1000 karavīrus) saskaņā ar rotācijas principu. Savas darbības Baltijas reģionā Ziemeļatlantijas alianse attaisno ar nepieciešamību apturēt Krievijas šķietami agresīvos pasākumus. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt spriedzi Baltijas valstīs vai jebkur citur.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja NATO atteikties no konfrontācijas un likt lielā veselo saprātu, pieņemot lēmumus, kas grauj spēku stratēģisko līdzsvaru Eiropā. Maskava atbildēs uz visiem faktoriem, kas apdraud tās nacionālo drošību, uzsvēra Lavrovs.
