Samita kaislības: NATO cīnās par budžetu

© Sputnik / Сергей МелконовNATO karogs. Foto no arhīva
NATO karogs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Alianse uzstājīgi pietuvina militāro infrastruktūru Krievijas robežām, aizbildinoties ar nepieciešamību aizsargāties no izdomāta pretinieka, atzīmēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Krievijas valdība ir spiesta spert atbildes soļus troksnī, kas sacelts ap "Krievijas militārajiem draudiem", paskaidroja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.

Apspriedē, kas tika organizēta Kaļiņingradas apgabalā, Patruševs uzsvēra, ka ASV un to partneri NATO īsteno pasākumus, kuru mērķis ir militārās infrastruktūras izvietošana tiešā Krievijas robežu tuvumā.

"Vienlaikus tiek aktīvi apspriesta "Krievijas militāro draudu" tēma. Šim troksnim aktīvi pievienojas Polija un Baltijas valstis," – konstatēja Drošības padomes sekretārs.

Военная техника армии США в Риге - Sputnik Latvija
NATO ir jāpārtrauc centieni izspiest Krieviju no pasaules kartes

Līdz ar to Krievija ir spiesta spert atbildes soļus politiskajā, ekonomiskajā un militārajā sfērā, uzsvēra Patruševs.

"Šo pasākumu pamatā ir Krievijas Nacionālās drošības stratēģija, ko valsts prezidents apstiprināja 2015. gada beigās," – norādīja politiķis.

Kaislības ap samitu

Pirms samita Varšavā NATO palielina spriedzi ar mērķi saņemt lielu budžetu reāliem militārajiem sagatavošanās darbiem, uzskata Aleksandrs Krustkihs, Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis starptautiskās sadarbības jautājumos informatīvās drošības sfērā.

"Es uzskatu, ka NATO pašlaik sakaitē kaislības, lai saņemtu līdzekļus birokrātijas uzturēšanai un īstiem militārās sagatavošanās darbiem. Tas kaitē veselajam saprātam un patiesiem mēģinājumiem stabilizēt drošību ar konkrētu pārrunu palīdzību, neskatoties uz to, ka tām jānorit ar pretinieku, ko viņi paši sev ir izdomājuši," – uzsvēra Krutskihs intervijā RIA Novosti.

Samitā, kas notiks Varšavā 8.-9. jūlijā aliansei, pēc tās ģenerālsekretāra domām, nāksies pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar tās attīstības stratēģiju. Jenss Stoltenbergs informēja par NATO militārās klātbūtnes nebijušu paplašināšanos Austrumeiropā un Baltijas valstīs. Jau no nākamā gada janvāra NATO dalībvalstis vēlas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietot pa vienam bataljonam (līdz 1000 karavīrus) saskaņā ar rotācijas principu.

Savas darbības Baltijas reģionā Ziemeļatlantijas alianse attaisno ar nepieciešamību apturēt Krievijas šķietami agresīvos pasākumus. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt spriedzi Baltijas valstīs vai jebkur citur.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja NATO atteikties no konfrontācijas un likt lielā veselo saprātu, pieņemot lēmumus, kas grauj spēku stratēģisko līdzsvaru Eiropā. Maskava atbildēs uz visiem faktoriem, kas apdraud tās nacionālo drošību, uzsvēra Lavrovs.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала