RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. NATO pasākumi, kuru mērķis ir klātbūtnes pastiprināšana pie austrumu robežām, pārvērš Centrālo un Austrumeiropu par militārās konfrontācijas arēnu. Krievijas reakcija ir noraidoša, jo tas valstij nav vajadzīgs, informēja pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.
Trešdien NATO dalībvalstu aizsardzības ministri saskaņoja četru alianses daudznacionālo bataljonu dislokāciju Baltijas valstīs un Polijā, izmantojot nepārtrauktās rotācijas principu. Igaunijā, iespējams, tiks dislocēts britu karavīru bataljons, Latvijā – kanādieši, Lietuvā – vācieši. Amerikāņi atradīsies Polijas teritorijā.
Tiek plānots, ka bataljonu dislokācija sāksies jau 2017. gada sākumā. Aizsardzības ministri apsprieda arī Rumānijas starptautiskās brigādes izveidi, kas atradīsies NATO daudznacionālās divīzijas "Dainvidaustrumi" pakļautībā Budapeštā.
Komentējot tikšanās laikā pieņemtos lēmumus, Gruško žurnālistiem norādīja, ka nepieciešams analizēt amerikāņu un NATO aktivitāti kopumā, tostarp arī ASV armijas brigādes rotāciju, bruņojuma un tehnikas noliktavu izveidi, mācības Krievijas robežu tuvumā un infrastruktūras pilnveidošanu.
"Mēs uz to reaģējam noraidoši, jo visi šie pasākumi būtiski kaitē reģionālajai drošībai, pēc būtības pārvēršot Centrālo un Austrumeiropu par militārās konfrontācijas arēnu. Mums tas absolūti nav vajadzīgs," – uzsvēra Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO.
"Mēs esam pārliecināti par to, ka tas neatbilst arī pašu Austrumeiropas iedzīvotāju pamata interesēm. Agri vai vēlu viņi sapratīs, ka, pasludinot sevi par valstīm, kas atrodas pie "uguns līnijas", viņiem nāksies izbaudīt šī "piefrontes" statusa augļus," – piezīmēja Gruško.
Krievijas bruņoto spēku kaujas gatavības pēkšņās parbaudes nevienu neapdraud, NATO izmanto ap tām sacelto traci, lai attaisnotu savas klātbūtnes pastiprināšanos austrumos, informēja politiķis.
Trešdien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka tamlīdzīgas pēkšņas kaujas gatavības pārbaudes kaitē no "caurskatāmības un prognozējamības" viedokļa, un NATO pieprasa veikt grozījumus EDSO Vīnes dokumentā, kas dotu iespēju tās novērot.
"Mūsu pēkšņo pārbaužu prakse nevienu neapdraud. Tracis ap tām ir vajadzīgs, lai aizbildinātu nepieciešamību nostiprināties austrumu flangā," – paskaidroja Gruško.
Viņš piezīmēja, ka tiem, kas šodien runā par caurskatāmības mazināšanu, būtu jāpajautā, kāpēc vairākus gadu desmitus NATO valstis kategoriski atteicās īstenot uzticības pasākumus jūras kara darbībā, aizbildinoties ar to, ka tā nevienu neapdraudot.
"Diemžēl pašlaik jau ir neatgriezeniski aizgājis brīdis šī trūkuma kompensēšanai," – nožēloja Aleksandrs Gruško.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO piebilda, ka alianse ļoti labi saprot, ka tās īstenotā spēku paplašināšana pie Krievijas robežām nepaliks bez Krievijas atbildes.
"Runājot par alianses pasākumu "proporcionalitāti", NATO tomēr ļoti labi saprot, ka tie nevar palikt bez atbildes no mūsu puses, jo tieši skar mūsu likumīgās drošības intereses. Viņi saprot, ka no militārā viedokļa mūsu acīs nav nekādas starpības starp spēku nepārtrauktu rotāciju un pastāvīgu dislokāciju, ko liedz Krievijas un NATO parakstītais Pamata akts," – uzsvēra Aleksandrs Gruško.
