RĪGA, 15. jūnijs — Sputnik, Viktors Petrovskis. Raimonds Vējonis ir pieredzējis politiķis. Vairāk nekā desmit gadus viņš vadīja Vides un reģionālās attīstības ministriju, vēlāk sāka darbu Aizsardzības ministrijā, un tika izvirzīts prezidenta postenim.
50 pret 50
Latvijā valsts vadītāju izvēlas parlaments. Valdošās partijas nespēja vienoties par kandidātu, tāpēc radās intriga.
Vējoņa sāncensis vēlēšanās bija jurists Egils Levits – Latvijas Republikas Satversmes preambulas autors, kurā teikts, ka "pamata nācija ir latvieši". Turklāt nevis kā republikas iedzīvotāju kopiena, bet kā konkrētas etniskas grupas pārstāvji.
Šajā ziņā tas bija ļoti simboliski, jo Raimonds Vējonis tikai pa pusei ir latvietis – viņa māte ir krieviete, un viņš dzimis Krievijā. Neatkarīgās Latvijas vēsturē tas ir pirmais šāds precedents. Pats Vējonis uzskata, ka "jauktas asinis" dod viņam priekšrocības. "Es varu saprast visus," — viņš saka. Un piebilst, ka no latviešiem viņš mantojis savaldību, bet no krieviem — atklātību. Šīs īpašības papildina viena otru.
Pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Vējonis nekavējoties paziņoja, ka ar iedzīvotājiem un žurnālistiem turpinās runāt gan latviešu, gan krievu valodā. Savu pirmo interviju pēc ievēlēšanas amatā viņš sniedza telekanāla LTV7 krievu ziņu dienestam.
"Koķetēšana ar krieviem" izraisīja uzbrukumus no nacionālistu puses. Šādi pārmetumi, piemēram, savulaik piespieda Valdi Zatleru atteikties no krievu valodas pielietošanas prezidentūras laikā.
Labs ekstremālis
"Vējonis ir labsirdīgs, līdzcietīgs cilvēks. Strādājot valdībā, viņš nav zaudējis cilvēciskumu un spēju just līdzi," — tā Latvijas prezidenta rakstura īpašības aprakstīja viņa tuvi paziņas.
No otras puses, Vējonis atzina, ka reizēm viņam patīk rīkoties ekstremāli.
Intervijā žurnālam OK prezidents pastāstīja, kā reiz ziemā ezerā niris zem ledus, taču atzina, ka zināma briesmu sajūta nepamet. Sievai viņš teicis, ka braucot uz mežu – piedalīties pārraides ierakstā.
Viņš piebilda, ka nesen vizinājies ar bobsleja kamanām, un labprāt būtu lēcis ar gumiju, bet apsardze neļauj.
Valsts prezidents pastāstīja, ka pirms 15 gadiem pabeidzis daivinga kursus un niris Vidusjūrā, Sarkanajā un Karību jūrā. Arī šeit bijuši bīstami brīži, jo Vidusjūrā viņš ieniris dziļāk nekā pieļaujams, lai 30 metru dziļumā izpētītu nogrimušo kuģi. Atpakaļ griežoties, vairāk nekā 20 metru dziļumā sabojājis skābekļa padeves aparāts. Tad par labu nākuši kursi, jo tikai tie palīdz atrisināt situāciju gandrīz vai automātiski.
Pie valsts prezidenta amata Vējonis ilgi nav varējis pierast: "Man saka: labdien, prezidenta kungs, — bet es joprojām nevaru pierast. Gribas piebilst — labāk sauciet mani par Raimondu," — viņš teica žurnālistiem.
Sirds apstājās
Pirmais pārbaudījums jaunajā amatā bija nopietns un negaidīts. Vējonis saslima: viss sākās ar parastu saaukstēšanos, pēc kuras radās komplikācijas.
Valsts vadītājs centās tās pārvārēt "uz kājām", līdz pēdējam neņēma slimības lapu. Rezultātā stresa novājinātais organisms neizturēja slodzi, un sākās sepse, kas sabojāja prezidenta sirds vārstuli.
Vējoņa slimība izvērtās par savdabīgu stresa testu Latvijas politikai: prezidents "izstājās no spēles" visnepiemērotākajā brīdī, kad valsts palika bez valdības pēc premjerministres Laimdotas Straujumas demisijas.
Valsts galva devās uz slimnīcu tūlīt pēc tam, kad nosauca premjerministra posteņa kandidātu – Māri Kučinski. Sākās pārrunas, taču valsts galva vairs nespēja kontrolēt procesu. Šī bija unikāla situācija Latvijas vēsturē.
Apjuka arī prezidenta kanceleja. Sākumā tās pārstāvji centās neko neizpaust par valsts vadītāja slimību. Pēc tam parādījās īss paziņojums par to, ka prezidents nogādāts slimīcā vīrusu infekcijas dēļ. Kuluāros stāsta, ka šajā laikā Vējoņa padomnieki centās izstrādāt tālāko rīcību. Pieredzes par to, kā rīkoties šādos gadījumos, viņiem nebija, turklāt vēl notikumi attīstījās pārāk strauji.
Pa to laiku sabiedrībā paklīda baumas, ko ar lielāko prieku pārtvēra arī daži masu mediji. Atskanēja pieņēmumi, ka valsts galva ir saindēts, jo traucējis portfeļu sadalīšanai topošajā valdībā. Galu galā šīs baumas neapstiprinājās, taču sazvērestību teorijas piekritēji jūsmīgi sarosījās.
Pēc tam prezidents tika nogādāts Paula Stradiņa universitātes klīnikas kardioloģijas nodaļā – otrā pilsētas pusē. Nu jau bija neiespējami visu vainu uzvelt sezonas vīrusam. Prezidenta kanceleja nolēma atklāt noslēpumu un paziņoja, ka sepses rezultātā prezidentam nepieciešama ārkārtas sirds operācija. Jaunā informācija šokēja: Vējonis ir 50 gadus vecs, spēku pilns, tikai nesen sācis pildīt valsts galvas pienākumus, un te pēkšņi – šāda slimība.
Mazliet vēlāk kļuva zināms arī tas, ka prezidentam bijusi iedzimta sirdskaite.
Latvijas iedzīvotāji sacēla īstu traci sociālajos tīklos, vēlot prezidentam ātrāku izveseļošanos. Uz Stradiņa slimnīcu, kur ārstējās prezidents, tika nesti ziedi un atklātnes. Ārvalstu līderi rakstīja Vējonim atbalsta vārdus Facebook un Twitter tīklos. Pie kardioloģijas korpusa pulcējās žurnālisti.
Back in USSR
Ārsti sargājās prognozēt, kad Vējonis varētu atgriezties pie saviem pienākumie. Stāstīja, ka process varētu ilgt no dažām nedēļām līdz vienam gadam. Atlabšanas process pēc tādām operācijām ir ilgstošs.
Vējonim tas aizņēma vairākus mēnešus. Viņš nolēma neatkāpties no valsts vadītāja amata, lai gan sieva Iveta, kura ir viņam līdzās kopš skolas laikiem, žurnālistiem atzina, ka priecātos, ja vīrs nolemtu aiziet no amata veselības stāvokļa dēļ.
Pirmajā preses konferencē pēc ilgās slimības Vējonis neizskatījās īpaši pārliecinoši. Viņš centās turēties braši, bet bija redzams, ka viņam tas nenākas viegli. Prezidents izskatījās noguris un mazliet apjucis.
Jau pirmais prezidenta paziņojums izraisīja neviennozīmīgu reakciju sabiedrībā: Vējonis ierosināja piedāvāt valsts prezidentam personisko ārstu un medicīnisko aprūpi ārpus kārtas.
"Ļoti iespējams, ka Latvijā ir nepieciešams uzsākt diskusiju par šī jautājuma risinājuma nepieciešamību, jo citās valstīs valsts augstākajām amatpersonām ir ātrāka pieeja ārstiem. Latvijā tādas nav. Padomju laikā šāda sistēma bija, taču mēs to likvidējām. Tagad bāzējamies uz ģimenes ārstiem, kuru pakalpojumus jau sen neesmu izmantojis. Tagad droši vien nāksies pie ārsta vērsties biežāk," — sacīja Vējonis.
Komentējot šo piedāvājumu, bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns pauda viedokli, ka Vējonis vēlas atjaunot PSRS.
"Ja kāds Skandināvijas valstu prezidents vai ministrs minētu šādu frāzi, viņam nāktos tūlīt doties mājās. Par kādiem nopelniem viņam ir vajadzīgs personīgais ārsts? Tāpēc, ka viņš ir prezidents? Iespējams, mans ieguldījums valsts lietās ir vēl lielāks. Ko tagad darīt, katram nepieciešams speciāls ārsts, poliklīnika vai veikals? Mēs taču jau dzīvojām šādā valstī. Vai viņš vēlas atgriezties? Es nevaru saprast. Esmu sašutis par šo frāzi," — sacīja Jurkāns.
Viņaprāt, ja prezidents redz nepieciešamību īpašā savas veselības aprūpē, tad viņam tā sev jānodrošina patstāvīgi.
"Viņš saņem pietiekami lielu algu, lai varētu pats apmaksāt personīgo ārstu, ja tāds viņam ir nepieciešams. Tā ir viņa privātā, nevis valsts lieta. Es saprotu, ka ir nepieciešama apsardze, lai kāds viņam ar mietu pa galvu nesadotu, bet personīgais ārsts… pēc tam arī deputāti gribēs privātos ārstus, un visiem nepietiks," — teica bijušais politiķis.
Lēnāk brauksi, tālāk tiksi
… Šodien prezidents pilda savus pienākumus pilnā apjomā, tomēr, izpētot viņa grafiku, ievēroju, ka viņam bieži ir ieplānots "darbs ar dokumentiem un padomniekiem". Šis formulējums ļauj prezidentam neapmeklēt pasākumus, bet palikt mājās.
Mediji par Vējoni raksta arvien retāk – valsts vadītājs dzīvo attiecīgi mierīgu politisko dzīvi. Nesen viņš paziņoja, ka nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju īpašniekiem, kas iegūtas apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā, jāmaksā nodeva 5 tūkstošu eiro apmērā reizi piecos gados.
Likumprojektu lobēja Nacionālā apvienība. Galvenokārt tas bija vērsts pret krieviem, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, iegādājoties dārgus nekustamos īpašumus valstī. Prezidents uzskatīja priekšlikumu par nepabeigtu, un galu galā tas tika mīkstināts: tagad 5 tūkstoši eiro par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu būs jāmaksā jaunajiem termiņuzturēšanās atļaujas ieguvējiem, bet cilvēkiem, kas to saņēmuši agrāk, šī nodeva ir jāmaksā reizi 10 gados. Šī statusa īpašniekiem ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, par ko vairs nebūs jāmaksā.
Prezidents savu dzimšanas dienu plāno pavadīt darbā. Kalendārā ir ieplānots tikai viens pasākums – tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski.
Nav zināms, kā valsts vadītājs svinēs savu jubileju, taču cilvēki, kuri pazīst Vējoni, stāsta, ka viņš nav greznu svinību cienītājs un brīvo laiku pavada ar ģimeni. Tātad, visticamāk, savu jubileju viņš svinēs mājās.
Daudz laimes dzimšanas dienā, prezidenta kungs!
