Polijas ministrs ir pārliecināts, ka NATO bataljons spēs apturēt Krieviju

© AP Photo / Georgy AbdaladzeВоеннослужащие на фоне эмблемы NATO
Военнослужащие на фоне эмблемы NATO - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Polijas Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņojis, ka valsts teritorijā dislocēts alianses karaspēks, spēs apturēt Krievijas armijas uzbrukumus iebrukuma gadījumā.

RĪGA, 2. jūnijs — Sputnik. NATO bataljons, ko paredz izvietot Polijas teritorijā, būs pietiekams, lai "apturētu Krievijas agresiju", paziņojis intervijā Defense News valsts Aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs. Ministra teikto citē RIA Novosti.

Учения НАТО - Sputnik Latvija
NATO nav gatava militāram konfliktam Austrumeiropā

Macerevičs norādīja, ka iebrukuma gadījumā Krievijai būs pārspēks, ar kuru sabiedroto struktūrvienības netiks galā. Tomēr, viņaprāt, bataljona galvenais mērķis būs nevis uzvara pār pretinieku, bet uzbrukuma apstādināšana.

"No militārā viedokļa problēma bija tāda, ka mēs bijām par 100 procentiem pārliecināti, ka agresijas gadījumā alianse zaudēs teritorijas un būs spiesta tos atkarot vēlāk. Tomēr, pateicoties bataljona klātbūtnei, mēs varam turēties pietiekami ilgi, lai sabiedroto spēkiem būtu laiks organizēt pretuzbrukumu," — teica ministrs.

Iepriekš Macerevičs paziņojis, ka pārrunu rezultātā ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, tika pieņemts lēmums izvietot četrus bataljonus NATO austrumrobežās— Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Polijā.

Iepriekš Višegradas četrinieka valstis, kā arī Lielbritānija izteikušas gatavību nosūtīt savus karavīrus Baltijas valstīs rotācijas ietvaros. Turklāt, kā apgalvoja NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina, Baltijas reģions ietilpst ātrās reaģēšanas spēku koncepcijā. Tas nozīmē, ka "Šķēpa smaile" (struktūrvienības nosaukums — red.) var būt gatava izvērsties Baltijā 48 stundu laikā.

Iznīcinātājs F-15 Eagle. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
NATO ir gatava sūtīt "Šķēpa smaili" uz Baltijas valstīm

Jūlija sākumā Varšavā notiks NATO samits, kurā tiks pieņemti pēc Stoltenberga definīcijas "būtiskie" lēmumi alianses attīstības stratēģijā. Ziemeļatlantijas bloks nolēmis ārkārtīgi palielināt amerikāņu karavīru klātbūtni Austrumeiropā un Baltijas valstīs, Krievijas "agresijas" apturēšanai.

Maskava jau daudzkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta panākt spriedzes eskalāciju, tomēr ir gatava adekvāti atbildēt uz Rietumu rīcību. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs īpaši uzsvēra, ka Krievija atbildēs uz valsts nacionālās drošības apdraudējumu, taču cer, ka NATO darbībās pārsvaru gūs veselais saprāts.

Ziņu lente
0