RĪGA, 31. maijs — Sputnik. NATO vadība izvērtē spriedzes eskalācijas sekas Austrumeiropā – valstīs, kur Ziemeļatlantijas alianse vēlas paplašināt savu militāro klātbūtni, uzsvēra krīzes situāciju eksperts, Krievijas Ārējā izlūkdienesta veterāns Ļevs Koroļkovs intervijā radio Sputnik, vēsta Sputnik.Moldova.
Nesen Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds informēja, ka alianses spēku paplašināšanas pasākumu ietvaros NATO varētu dislocēt Austrumeiropas valstīs 4-5 bataljonus saskaņā ar rotācijas principu. Preses izdevums Wall Street Journal informēja, ka ASV varētu nosūtīt uz Baltijas valstīm divus bataljonus, bet vēl pa bataljonam varētu nosūtīt Vācijas un Lielbritānijas bruņotie spēki.
Maija sākumā ASV valsts sekretāra vietnieks Entonijs Blinkens informēja, ka NATO pēc rotācijas principa izvietos reģionā četrus tūkstošus karavīru.
"NATO absolūti nav gatava pašreizējam konfliktam. Vēl vairāk, konfliktam nav gatavas Amerikas Savienotās Valstis. Jebkurš militārs konflikts Krievijas Federāijas robežu tuvumā ar 90% varbūtību izvērsīsies kodolkarā," – atgādināja Koroļkovs.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta bijušais darbinieks uzsvēra, ka "nemēdz būt ierobežoti kodolkonflikti. Tas ir tikai pilna mēroga konflikts ar pilnvērtīgu abu pušu iznīcināšanu."
"Viņi (NATO vadība – red.) ir pietiekami pragmatiski un saprātīgi, ieskaitot alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Viņi zina robežas, aiz kurām sāksies visīstākā apokalipse," — secināja eksperts.
NATO ģenerālsekretāts Jenss Stoltenbergs iepriekš informēja, ka alianses vadība ieteikusi izvietot daudznacionālus bataljonus vairākās valstīs Eiropas austrumu daļā, taču lēmumu par vienību skaitlisko sastāvu un precīzām dislokācijas vietām alianses locekļi pieņems samitā jūlijā. Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO samitā 8.-9. jūlijā Varšavā alianse pieņems nozīmīgus lēmumus par iespējām pielāgoties jaunajai situācijai drošības sfērā.
