RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Tuvāko divu gadu laikā Ādažu bāzē tiks īstenoti vairāki lieli projekti, kas paredzēti gan nacionālās armijas vajadzībām, gan NATO sabiedroto uzņemšanai, ziņo LETA, atsaucoties uz Latvijas Aizsardzības ministriju.
Šogad Ādažu bāzē plānots pabeigt 304 kareivjiem paredzētas kazarmas celtniecību un sākt papildu telpu būvdarbus. Tiks izstrādāta telšu pilsētiņas projekta dokumentācija, kas paredzēta 2 tūkstošu karavīru izvietošanai, ieskaitot ceļus, laukumus un inženiertehniskās komunikācijas. To sāks būvēt nākamgad. Energoapgādes ārējo tīklu plāno apgādāt ar jaunām transformatoru apakšstacijām jaudas palielināšanai.
Sāksies divu mācību ēku pārbūves darbi bāzes teritorijā. Tiks sagatavota dokumentācija sporta kompleksa būvniecībai. Ieplānota arī autoparka rekonstrukcija Nacionālo bruņoto spēku mehanizācijas projektam, kā arī sabiedroto kaujas tehnikas izvietošanai un apkopei.
Projekta un celtniecības darbi tiek finansēti kopīgi — no valsts un sabiedroto līdzekļiem. Šogad bruņoto spēku infrastruktūras vajadzībām no Latvijas budžeta atvēlēti 23,5 miljoni eiro, 2017. gadā šim nolūkam tiks piešķirti 42 miljoni eiro.
Aizsardzības ministrija izstrādā ilgtermiņa BS infrastruktūras attīstības plānu 12 gadiem. Turklāt līdz 2018. gadam plānots par 5,2 tūkstošiem hektāriem palielināt Ādažu poligonu manevriem ar vieglo strēlnieku ieroču, artilērijas un kaujas tehnikas piedalīšanos, kā arī karavīru apmācībai karadarbībām pilsētvidē.
Februārī NATO valstu aizsardzības ministri pieņēma lēmumu par militārā kontingenta palielināšanu Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO dalībvalstis alianses samitā pieņems lēmumu par to, cik karavīri un no kādām valstīm tiks dislocēti Latvijā.
Lēmumu par savu struktūrvienību izvietošanu, to statusu un tehnikas vienību skaitu, pasludinās valsts, kas tās nosūtīs, bet Latvija paziņos, kad ieradīsies konkrētā struktūrvienība. Turklāt valsts, no kurienes ieradīsies karavīri, segs gandrīz visus izdevumus, kas saistīti ar karavīru uzturēšanos Latvijā.
Nodomu ievērojami palielināt savu klātbūtni Baltijas valstīs militārā alianse skaidro ar nepieciešamību pretoties "Krievijas draudiem".
Maskava jau daudzkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta panākt spriedzes eskalāciju, tomēr ir gatava adekvāti atbildēt uz Rietumu rīcību. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs īpaši uzsvēra, ka Krievija atbildēs uz valsts nacionālās drošības apdraudējumu, taču cer, ka NATO darbībās pārsvaru gūs veselais saprāts.
