RĪGA, 31. maijs — Sputnik, Jeļena Kirillova. 2016. gada pirmajā ceturksnī vidējā mēneša alga (pirms nodokļu apmaksas) valstī bija 827 eiro. Privātajā sektorā algas auga straujāk nekā sabiedriskajā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada pirmo ceturksni, vidējā alga palielinājusies par 5,3%.
Privātajā sektorā bruto darba alga sastāda 820 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā — 842 eiro. Sektorā, ko veido valsts un pašvaldības iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī tautsaimniecībās un valsts vai pašvaldību finansētajās kapitālsabiedrībās darba alga sastāda 788 eiro. Gada laikā privātajā sektorā algas pieaugušas par 6,0%, sabiedriskajā — par 4,1%.
Vidējā alga neto valstī sastāda 610 eiro, un pieaugusi par 5,2% gadā.
Minimālas algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro (par 2,8% no 2016. gada) nav ietekmējis vidējo algu valstī. Pamatojoties uz šiem datiem, CSP uzskata, ka Latvijā algu kāpums šogad varētu palēnināties.
Kas pelna visvairāk
Visaugstākā vidējā alga, tāpat kā gadu iepriekš, ir finanšu un apdrošināšanas jomas darbiniekiem, kā arī informācijas, komunikāciju un enerģētikas kompāniju strādniekiem.
2016. gada pirmajā ceturksnī atpalika sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu darbinieki, pasniedzēji, cilvēki, kuri strādā izklaides un atpūtas jomā; administratīvā un apkalpojoša sektora darbinieki.
Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējā mēneša bruto alga apkalpojošajā sektorā pieaugusi par 9,2%, lauksaimniecībā, mežkopība un zivsaimniecībā — par 8,4%, nekustamā īpašuma jomā — par 8,2%, ūdens apgādē, atkritumu izvešānā, kā arī ražošanā — par 7,7%, sabiedriskās ēdināšanas sfērā — par 7, 4%.
Speciālisti norāda: nekustamā īpašuma jomā un ražošanā algu kāpums ir saistīts ar to, ka palielinājies algu fonds, taču uz pilnu slodzi strādājošo skaits ir samazinājies. Citās jomās pieaudzis gan darbinieku skaits, gan algu fonds.
Vismazākais algu pieaugums bija tiem, kuri saņem visvairāk — finanšu un apdrošināšanas jomas darbiniekiem. Pavisam lēnām aug arī izglītības sfērā strādājošo algas.
Palēnināšanās ir pozitīvs faktors
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notika straujš vidējās algas pieaugums, bet 2016. gada sākumā valsti ir apdzinusi gan Igaunija, gan Lietuva, aģentūru LETA informēja "DNB bank" eksperts Pēteris Strautiņš. Viens no izskaidrojumiem — gada beigās kaimiņvalstīs notika straujš minimālo algu kāpums: Lietuvā par 16,7%, Igaunijā par 10,3%, bet Latvijā tikai par 2,8%. Lietuvā par kopējo papildu faktoru kļuvusi ekonomiskā izaugsme, bet Igaunijā — patērētāju un kredītu bums.
No makrostabilitātes viedokļa, algu pieauguma palēnināšanos varētu tikai apsveikt, stasta eksperts. Piemēram, Igaunijā algu pieaugums jau ir kļuvis par ļoti nopietnu riska faktoru valsts ekonomikas konkurētspējai. Reālais algu pieaugums šogad sasniegs gandrīz 10%, valstī valda līksmība, nauda tiek tērēta un eksports krītas. Tā nav labākā faktoru kombinācija, uzskata Strautiņš.
Atgādināsim, ka algas pieauga visās Baltijas valstīs, taču Latvijā šis pieaugums bija viszemākais. Igaunijā vidējā bruto darba samaksa gada laikā pieaugusi par 8,1%, bet Lietuvā — par 6,9%.
Visaugstākā vidējā bruto darba alga 2016. gada pirmajā ceturksnī bija Igaunijā (1 091 eiro), bet viszemākā — Lietuvā (748 eiro). Abās kaimiņvalstīs, tāpat kā Latvijā, kopš šā gada janvāra minimālā darba alga ir pieaugusi: Lietuvā no 300 līdz 350 eiro (pieaugums par 16,7%), Igaunijā no 390 līdz 430 eiro (10,3%).
