RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Eksperti gandrīz vienprātīgi paredz deflācijas turpināšanos pirmajā pusgadā, cenu pieauguma prognozes otrā pusgada laikā atšķīrās. Aģentūra LETA piedāvā analītiķu argumentus.
Cilvēki negrib tērēt naudu
Tuvākajā laikā var rasties neliels degvielas cenu kāpums, jo tuvojas tā patēriņa aktīvākais periods, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Tas mazliet atdzīvinās inflāciju, bet turpmākajos mēnešos tā joprojām būs negatīva.
Eksperts uzskata, ka pārtikas cenas mazliet pieaugs un nedaudz paātrinās pakalpojumu cenu kāpumu.
Pakalpojumu sadārdzināšanās lielā mērā veido Latvijas iedzīvotāju inflācijas uztveri. Gašpuitis norādīja, ka pakalpojumu cenu pieauguma tempu palēnināšanās varētu liecināt par uzņēmēju piesardzību, kuri izjūt iedzīvotāju nevēlēšanos tērēt naudu.
Par nevēlēšanos tērēt naudu liecina arī pieaugošais līdzekļu apjoms kontos un uzkrājumu veidošana, lai gan depozītu ienesīgums ir niecīgs. Kopumā pēc Gašpuita vērtējuma, cenu kāpums šogad nebūs ļoti nozīmīgs, un izmaiņas, iespējams, notiks ārējo notikumu iespaidā.
Šogad SEB banka prognozē inflāciju 0,2% apmērā. Inflācija pakāpeniski atgriezīsies gada otrajā pusē, uzskata Gašpuitis.
Naftas spiediens joprojām jūtams
DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš arī pieļāva, ka vidējā inflācija šogad varētu tikai par pāris procenta desmitdaļām pārsniegt nulles līmeni. Viņš vērš uzmanību tam, ka aprīlī deflācija bijusi lielākā kopš 2010. gada jūnija, gada laikā cenas samazinājās par 0,8%. Viņš uzskata, ka deflācija vēl padziļināsies maijā, un inflācija sāksies tikai jūnijā.
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs uzskata, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos Latviju sagaida gada deflācija.
"Faktori, kas palēnina cenu kāpumu, galvenokārt tiek "importēti," — viņs skaidroja.
Naftas cenas pasaulē pēdējā laikā ir kāpušas un svārstās aptuveni 45 ASV dolāru līmenī par barelu, tomēr pagājušo mēnešu ilgstošais kritums joprojām ietekmē patēriņa cenas.
Aprīlī un, kā liecina pašreizējās prognozes, arī maijā samazinās siltumenerģijas cena mājsaimniecībām, kas pēdējos 9 mēnešos bija atkarīga no naftas cenas — aprīlī tā bija par 15% mazāk nekā pērn. Tiesa, siltā gadalaikā tas mazāk ietekmē mājsaimniecību tēriņus, norādīja Semjonovs.
Paredzams, ka jūlijā atkal tiks samazināti dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām. Degvielas cenas aprīlī joprojām bija par 13% zemākas nekā gadu iepriekš. Naftas cenu pieaugums visā pasaulē mazināja gada inflāciju aprīlī par 1,3 procentpunktiem.
Turklāt pastāv arī netiešie efekti – piemēram, enerģijai nepieciešamo izdevumu samazināšanās uzņēmumos, iespējams, ietekmēja cenu lēno pieaugumu.
Pakalpojumu cenas aprīlī bija par 0,9% lielākas nekā gadu iepriekš (salīdzinājumā ar pērnā gada vidējo pieaugumu par 2,6%). Pārtikas cenas aprīlī saglabājās gandrīz nemainīgas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Algas paaugstināsies
No otras puses, iekšzemes cenu spiediens nav būtiski samazinājies. Darbaspēka izmaksu kāpums joprojām ir diezgan straujš. Neskatoties uz to, ka algu pieaugums gada pirmajos mēnešos nedaudz palēninājās, joprojām šķiet, ka kopumā gadā tas sasniegs 6%.
Turpina pieaugt arī mājsaimniecību tēriņi. Šis faktors arī turpmāk atbalstīs patēriņa cenu pieaugumu. Kopējo cenu pieaugumu jūlijā veicinās PVN ieviešana pārvaldes un ekspluatācijas pakalpojumiem daudzdzīvokļu mājās.
Swedbank prognozē, ka patēriņa cenas šogad pieaugs vidēji par 0,2%.
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs norāda, ka šogad būs gandrīz neiespējami izrauties no deflācijas zonas, ja nenotiks būtisks naftas cenu pieaugums.
Kā ziņots, šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada deflācija sasniedza 0,8%. Vidējā gada inflācija, jeb patēriņa cenu līmenis pēdējos 12 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī nav mainījies.
