Putina vizīte Grieķijā: tūristi no Krievijas, ASV pasākumi un citi jautājumi

© Sputnik / Сергей Гунеев / Pāriet pie fotobankasKrievijas prezidenta V.Putina vizīte Grieķijā
Krievijas prezidenta V.Putina vizīte Grieķijā - Sputnik Latvija
Divas dienas ilgajā vizītē Grieķijā Krievijas prezidents apsprieda amerikāņu PRA sistēmas izvietošanu Rumānijā, komentēja Ukrainas prezidenta vārdus par "Krimas atgūšanu", pieminēja attiecības ar Turciju un paskaidroja, kādos apstākļos Maskava atcels pret rietumvalstīm vērstās kontrsankcijas.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Svētais Afona kalns ir sabiedrības tikumisko pamatu avots, norādīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Krievijas valsts vadītājs sestdien pēc Afona kalna apmeklēja Svētās Dievmātes Debessbraukšanas baznīcu, kur notika īss aizlūgums. Pēc tam apsveikuma vārdus teica tēvs Pāvels.

Putins pateicās patriarham un Grieķijas pareizticīgo baznīcas vadītājiem par viņu ieguldījumu attiecībās ar Krievijas pareizticīgo baznīcu un krievu tautu.

"Es šeit esmu otro reizi un vienmēr jūtu īpašu siltumu, labvēlību un sirsnīgu attieksmi ne tikai pret mani kā pret Krievijas valsts vadītāju, bet arī pret visu krievu tautu," – teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka Svētajā kalnā notiek kaut kas ļoti svarīgs "un nepieciešams pareizticīgajai pasaulei", kas saistīts ar sabiedrības tikumisko pamatu stiprināšanu. "Jūs lielā mērā esat šīs labklājības un svētības avots," – atzina Putins.

27. maijā Krievijas prezidents ieradās Grieķijā divas dienas ilgā vizītē. Lidostā Putinu sagaidīja nacionālās aizsardzības ministrs Panoss Kamenoss. Krievijas valsts vadītāju, izkāpjot no lidmašīnas, pie sarkanā celiņa gaidīja goda sardze.

No lidostas Putins devās uz prezidenta pili, lai tiktos ar valsts vadītāju Prokops Pavlopuloss.

Grieķijas prezidents priecājas par iespēju sveikt savā rezidencē Vladimiru Putinu – draudzīgas lielvalsts līderi, — pirms sarunām ar Krievijas prezidentu pavēstīja Prokops Pavlopuloss.

"Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Grieķijā apstiprina abu valstu attiecību augsto līmeni un sadarbības tālākās nostiprināšanas plānus," – sarunā ar Krievijas valsts galvu norādīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs.

Krievijas tūristi ir gatavi pievērsties Grieķijai

Liela daļa tūristu no Krievijas ir gatavi pievērsties Grieķijai – gadījumā, ja izdosies operatīvi atrisināt jautājumus ar vīzām, viņu skaits var trīskārt pieaugt, kopīgajā preses konferencē ar Grieķijas premjerministru norādīja Vladimirs Putins.

Viņš atzīmēja, ka 2016. gada martā tūristu skaits no Krievijas sastādīja 523%. "Protams, tas saistīts ar visiem labi zināmiem notikumiem Krievijas pilsoņu tradicionālajās atpūtas vietās – Turcijā un Ēģiptē," – paskaidroja Vladimirs Putins.

"Liela daļa Krievijas pilsoņu ir gatavi pievērsties Grieķijai. "Rosturizm" vērtē, ka šogad Grieķija jau ir ieņēmusi pirmo vietu tūrisma ceļojumu skaita ziņā, un prognozētais krievu tūristu skaits veido aptuveni vienu miljonu cilvēku,"- pavēstīja Putins.

"Taču es uzskatu, ka rādītājs var būt trīskārt lielāks, ja tiks operatīvi risināts vīzu jautājums," – viņš piebilda.

Atbilde uz ASV pretraķešu kompleksu Rumānijā

Krievija būs spiesta reaģēt uz ASV PRA sistēmas ekspluatācijas sākumu Rumānijā, paziņoja Krievijas prezidents pēc tikšanās ar Grieķijas valdības vadītāju.

Amerikāņu raķetes Patriot Polijā. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
NATO pretgaisa aizsardzības sistēma Eiropā nelīdzēs

"Ietekme ir negatīva. Tā nevar būt citāda, jo savulaik Savienotās Valstis vienpusējā kārtībā lauza Līgumu par pretraķešu aizsardzību, un, pēc būtības, sāka graut starptautiskās drošības fundamentālo bāzi," – uzsvēra Putins.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir sperts vēl viens solis un atgādināja, ka jau kopš 2000. gadu sākuma Krievija gluži kā mantru atkārto vienu un to pašu: "Mēs būsim spiesti reaģēt."

"Mūs neviens neuzklausa, neviens nevēlas organizēt pārrunas. Mēs dzirdam tikai vispārējas frāzes. Un šajās vispārējās frāzēs teikts, ka tas nav vērsts pret Krieviju, ka tas neapdraud Krievijas drošību. Atgādināšu, ka sākotnēji bija runa par Irānas radītā apdraudējuma novēršanu, runa bija par Irānas kodolprogrammu. Kur pašlaik ir Irānas kodolprogramma? Tās nav. Pašas Savienotās Valstis ierosināja parakstīt līgumu ar Irānu. Irānas radīto kodoldraudu nav, taču ASV pretraķešu aizsardzības rajons Eiropā tiek veidots un sācis darbu Rumānijā," – atgādināja Putins.

Jautājumā par PRA paplašināšanos Eiropā Krievijas prezidents uzsvēra, ka no tās puses netiks veiktas nekādas darbības līdz brīdim, kad Krievija ieraudzīs raķetes tās tuvumā esošajās teritorijās.

Pie tam viņš atzīmēja, ka PRA sistēmā Rumānijā iespējams izvietot uzbrukuma kompleksus, atliek tikai nomainīt programmatūru.

"Tās ir palaišanas iekārtas un radiolokācijas stacijas. Šodien tur izvietotas raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz 500 kilometrus. Pēc pāris gadiem tur būs raķetes ar 1000 kilometru darbības rādiusu. Mums pat ir zināms laiks, kad tiks uzstādītas šīs raķetes. Un tas mūs neapdraud? Mūsu kodolspēki ir apdraudēti," – paziņoja Krievijas prezidents.

"Taču sliktāk ir tas, ka kompaktajās iekārtās tūlīt pat iespējams izvietot uzbrukuma kompleksus, trieciena raķetes. To darbības rādiuss ir 2400 kilometri. Nemaz nav grūti nomainīt vienu raķeti pret otru. Atliek tikai nomainīt programmatūru. To neviens nepamanīs. To nepamanīs pat rumāņi," – piezīmēja Vladimirs Putins.

Par attiecībām ar Turciju

Putins paziņoja, ka Krievija vēlas atjaunot attiecības ar Turciju un gaida, kad Ankara spers konkrētus soļus, kas pagaidām netiek veikti.

Komentējot incidentu – Turcijas notriekto krievu bumbvedēju Su-24, valsts vadītājs uzsvēra, ka Krievija Sīrijas teritorijā karo pret teroristiskajiem grupējumiem, nevis pret regulāro amiju.

Putins piebilda, ka no Turcijas puses nav saņemti nekādi paskaidrojumi. "Mēs neesam saņēmuši atvainošanus. Neesam dzirdējuši, ka mums gatavotos kompensēt zaudējumus. Mēs dzirdam informāciju par vēlmi atjaunot (attiecības). Arī mēs vēlamies atjaunot attiecības. Mēs tās nesabojājām. Mēs darījām visu iespējamo, lai gadu desmitu laikā Krievijas un Turcijas attiecībās valdītu nebijusi partnerība un draudzība. Šī draudzība krievu un turku tautu starpā patiešām ir kļuvusi cieša. Mēs to ļoti augstu vērtējām. Vēl līdz šim brīdim nespēju saprast, kāpēc tas tika izdarīts," – norādīja Krievijas prezidents.

Savčenko apžēlošana un Porošenko vēstījumi par Krimu

Preses konferences laikā Grieķijā Putins norādīja, ka par krievu žurnālistu slepkavību Donbasā notiesātās Ukrainas kareives Nadeždas Savčenko apžēlošanai nav nekāda sakara ar Minskas dokumentiem.

Nadežda Savčenko Borispoles starptautiskajā lidostā Kijevā - Sputnik Latvija
Savčenko atgriezusies Ukrainā, Jerofejevs un Aleksandrovs – Krievijā

"Atraitne un māsa (krievu žurnālistu radinieces) man atrakstīja ar lūgumu apžēlot Savčenko. Tas bija pats galvenais. Tam nav nekāda sakara ar Minskas vienošanos. Minskā noslēgtajās vienošanās runa ir par no Donbasa teritorijas izvestajiem gūstekņiem, kas ieslodzīti Donbasā un Ukrainā," – paskaidroja Putins.

Krimas jautājums ir izbeigts, — Krievijas prezidents komentēja Ukrainas vadītāja Petro Porošenko vārdus par to, ka pēc Nadeždas Savčenko Ukrainas valdība atgūs arī pussalu.

"Mēs uzskatām, ka jautājums par Krimu ir slēgts uz visiem laikiem. Tas ir Krimā dzīvojošo cilvēku vēsturiskais lēmums, un Krievija ne ar vienu neko šajā jautājumā neapspriedīs," – uzsvēra Putins.

Prezidents piebilda, ka prātā viņam nāk pazīstams sakāmvārds: "Dod, Dieviņ, jūsu teliņam mūsu vilku apēst."

Analoģisks solis sankciju jautājumā

Krievija sankcijas nav ieviesusi, un, tiklīdz Rietumi būs gatavi atcelt ierobežojumus, Maskava spers līdzīgu soli, norādīja Krievijas prezidents.

Maskava - Sputnik Latvija
Lavrovs: sankcijas nepiespiedīs Krieviju atteikties no savām interesēm

"Sankcijas nav mūsu jautājums, mēs taču tās neesam ieviesuši. Mēs spērām atbildes soļus. Tiklīdz mūsu partneri būs gatavi pavērst pretējā virzienā pašu pieņemtos lēmumus un atcels pret Krieviju ieviestos ierobežojumus, mēs nekavējoties izdarīsim līdzīgu žestu, spersim analoģisku soli attiecībā pret mūsu partneriem Eiropā," – Putins informēja preses konferencē Grieķijā.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās, sākoties krīzei Ukrainā. 2014. gada jūlijā ES un ASV pēc individuālajām sankcijām, kas bija vērstas pret atsevišķām fiziskajām personām un kompānijām, ieviesa ierobežojumus pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem. Atbildot uz šiem pasākumiem, Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas pievienojās sankcijām.

Nesen Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs uzdeva sagatavot ieteikumus, kuru mērķis ir pagarināt Krievijas kontrankcijas līdz 2017. gada beigām.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала