RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Kodolenerģētikas speciālisti pamet Lietuvu un dodas uz Baltkrieviju, uz Ostroveckas AES būvdarbiem, un viņu galvaspilsēta Visagina strauji pārvēršas par spoku pilsētu.
Visjaunākā pilsēta Lietuvā – Visagina nodibināta 1975. gadā topošās Ignalinas AES darbinieku un viņu ģimeņu vajadzībām. Līdz 1991. gadam pilsētas nosaukums bija Snečkus – par godu Lietuvas tālaika kompartijas pirmajam sekretāram, un tikai vēlāk tika pārdēvēta par godu Visaginas ezeram, kura krastos tā celta.
Ignalinas AES tika slēgta 2009. gadā – šo noteikumu izvirzīja Eiropas Savienība, jo stacijā bija uzstādīts vecais "černobiļas tipa" reaktors. Gadu pirms tam Lietuvā tika organizēts referendums, un 88,7% tā dalībnieku piekrita AES turpmākajam darbam, tomēr referendumam nebija juridiska spēka, tostarp arī nepietiekamā dalībnieku skaita dēļ.
Slēgtās ASE vietā Lietuva sadarbībā ar japāņu kompāniju Hitachi gatavojās celt jaunu atomelektrostaciju – Visaginas AES. Tika plānots, ka trīs atomelektrostacijas Baltijas reģionā – jaunā Visaginas AES, Baltijas AES (Kaļiņingrada) un Ostroveckas AES (Baltkrievija) strādās vienotā shēmā, ar vieniem un tiem pašiem elektrotīkla režīmiem un parametriem. Ja kādā no trim stacijām viens no reaktoriem pārtrauks darbu, jauda tomēr tiks saglabāta. Atrastos iespēja izmantot Ignalinas AES darbinieku zināšanas un pieredzi, turklāt vietējā elektrības tīklā parādītos konkurence dārgajai elektroenerģijai no Eiropas.
No šiem plāniem nekas neizdevās: Visaginas AES projekta īstenošana tika apturēta jau investoru meklējumu posmā. Baltijas AES būvdarbi tika apturēti 2013. gadā, jo Baltijas valstis pavēstīja, ka vēlas pārorientēties uz ES tirgu. Turpinās tikai darbi Ostroveckas AES. Šeit ir pieprasīti speciālisti no kodolenerģētiķu pilsētas Visaginas Lietuvā, un tagad šeit dzīvo mazāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju. Viņu vidū lielākā daļa ir pensionāri.
Lietuva vairākkārt jau ir paudusi iebildumus pret Ostroveckas AES celtniecību gan ekonomisko, gan drošības apsvērumu dēļ. Enerģētikas ministrs Rokas Masiulis aicināja Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas ministrus nepirkt jaunās baltkrievu atomelektrostacijas ražoto elektroenerģiju, savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pauda šaubas par to, vai stacija atbilst starptautiskajiem drošības standartiem. Lietuvas konservatoru līderis Vītauts Landsberģis Ostroveckas AES nosauca par "Lietuvas zārku".