RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs uzdeva sagatavot ieteikumus prezidentam jautājumā par pasākumu termiņa pagarināšanu, ko Krievija ieviesa, atbildot uz rietumvalstu sankcijām.
"Lielā septītnieka" (G7) valstis samitā Japānā vakar vienojās pagarināt pret Krieviju vērstās sankcijas. Samita dalībnieki vienojās saglabāt spēkā ierobežojumus līdz Minskas vienošanos izpildei pilnā apmērā, kā arī nepieciešamības gadījumā tās pastiprināt.
"Es uzdevu sagatavot ieteikumus atbildes pasākumu pagarināšanai nevis uz gadu, bet gan līdz 2017. gada beigām. Atbilstoši tiks sagatavots ziņojums prezidentam un valdības lēmums, kurā tiks noformēti nepieciešamie lēmumi," – norādīja Krievijas premjerministrs.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka Kremlis neuzskata, ka sankciju paildzināšana varētu pozitīvi ietekmēt vispasaules ekonomiku.
Krievijas Ārlietu ministrija "Lielā septītnieka" lēmumu par sankciju termiņa saistīšanu ar Minskas vienošanos izpildi raksturoja kā absurdu. Ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atgādināja, ka Maskava nav iesaistīta Ukrainas konfliktā un ieteica prasības par "Minska-2" izpildi adresēt Ukrainas valdībai.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās, iestājoties krīzei Ukrainā. 2014. gada jūlijā ES un ASV ieviesa ierobežojošus pasākumus pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Atbildot uz šiem pasākumiem, Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas pievienojās pret to vērstajām sankcijām. 2015. gada augustā Krievija pagarināja produktu embargo termiņu uz gadu – līdz 2016. gada 5. augustam.
Domas dalās
Jautājumu par sankciju pagarināšanu ES valstis plāno apspriest jūnija samitā Varšavā. Vakar, atrodoties vizītē Rīgā, Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers konstatēja, ka Eiropas Savienībā aug neapmierinātība ar lēmumu pagarināt pret Krieviju vērstās sankcijas.
"Mēs apzināmies, ka ES pieaug protests pret sankciju pagarināšanu. Būs grūtāk nekā pirms gada sasniegt vienprātīgu viedokli šajā jautājumā," — viņš paskaidroja. Pie tam ministrs nenosauca konkrētas valstis, kas iebilst pret sankciju pagarināšanu.
Pērn skeptisku attieksmi jautājumā par ES sankciju pagarināšanu pauda Itālijas un Ungārijas valdības. Šogad pret ierobežojumiem, iespējams uzstāsies jau piecas valstis – Ungārija, Kipra, Grieķija, Itālija un Slovākija, vēstīja informācijas avots Eiropas diplomātiskajās aprindās.
Vienlaikus Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks nesen pauda pārliecību, ka lēmums sankciju jautājumā tiks pieņemts divu vai trīs nedēļu laikā "bez liela mēroga diskusijām".
